Visskaistāk te ir rudeņos un pavasaros, kad ievas zied, par Audēju ielu Smiltenē saka tās iedzīvotāji.
Visskaistāk te ir rudeņos un pavasaros, kad ievas zied, par Audēju ielu Smiltenē saka tās iedzīvotāji.
Šai mazpilsētas ielai raksturīga privātmāju apbūve, iekopti mazdārziņi un pat divu pilsētas zaļās zonas teritoriju — Jāņkalna un Lazdukalna — tuvums. Arī lai palūkotos uz Smilteni no putna lidojuma augstuma, nav jādodas tālu. Tepat, Lazdukalnā, ir skatu tornis.
“Vasarā te ir tik klusu kā mežā,” priecājas 60 gadu vecais Andrejs. Viņš dzīvo vienā no Audēju ielas privātmājām.
Smiltenes vēstures pētnieks un aprakstītājs Juris Zušmanis noskaidrojis, ka iela savu nosaukumu ieguva, pateicoties Brutuļu austuves audējam Zadiņam. Viņš šajā ielā uzcēla pirmo māju. Tas bija aptuveni 19. gadsimta nogalē. Līdz mūsdienām toreizējā ielas koka apbūve nav saglabājusies. Nami nodega lielajā ugunsgrēkā Otrā pasaules kara laikā.
Mūsdienās dzīve Audēju ielā nebūt nav tik idilliska, kā šķiet, klausoties par ievām, lakstīgalām un kluso apkārtni. Deviņdesmito gadu sākumā vietējie vāca parakstus par Audēju ielas asfaltēšanu un iesniedza vēstuli pilsētas pašvaldībā. Cilvēki jau izmērījuši, ka tagadējā grants sega pret asfaltu jānomaina aptuveni 600 metru garā posmā.
“Pavasarī dubļi, vasarā putekļu jūra,” tagadējo situāciju raksturo Elga. Viņa šajā ielā dzīvo 15 gadu.
“Visa iela parakstījās un iesniedza vēstuli par ielas asfaltēšanu toreizējam pašvaldības vadītājam Gatim Krūmiņam,” atceras sieviete. “Jau gadiem ilgi vasarās augļu koki un dārzi ir vienos putekļos. Kuri dzīvo pavisam tuvu ielai, saka, ka nespēj putekļus slaucīt. Tie mājās tiek iekšā pa logiem. Satiksme mūsu ielā ir liela. Smagās un vieglās mašīnas kursē bieži. Cilvēki brauc arī uz skatu torni.”
Šopavasar atsevišķos Audēju ielas posmos uzbērtas šķembas. Esot labāk, jo vismaz ir aizbērta dūksts, kur uzkrājās ūdens. Tiesa, nu ir jāuzmanās autovadītājiem, lai braucot neuzrautu akmeņus un neskādētu automašīnas stiklus.
Audēju ielas viena gala iedzīvotājiem (tiem, kuri dzīvo tuvāk Raiņa ielai) ir vēl kāda vēlme. “No lejas līdz Raiņa ielai nav nevienas uguns. Nav elektriskā apgaismojuma,” stāsta pensionāre Aina Bērziņa. Audēju ielā 15 viņa dzīvo 44 gadus. 1962. gadā abi ar vīru uzcēla vienstāva dzīvojamo māju, kurā Aina dzīvo vēl šobaltdien.
“Kad cēlām savu namu, apkārt nebija nevienas citas mājas un nebija neviena kaimiņa. Tur, kur tagad pāri ielai ir Rīgas ielas daudzstāvu mājas, agrāk bija purvs un pļavas, kur ganījās Cērtenes govis. Kad atnācām uz šejieni no laukiem, bijām sajūsmā. Te tā smaržoja ievas! Apkārt pavasaros bija viens balts ievu blāķis,” atceras A. Bērziņa.
Netālu no viņas ģimenes mājas, ielai un Lazdukalnam otrā pusē, Smiltenes pilsētas dome nākotnē plāno mazstāvu dzīvojamo apbūvi. Patlaban tur plešas pļavas. “Lai tik ceļ! Varbūt būs mūsu ielai asfalts un elektriskais apgaimojums,” cer Aina Bērziņa.
Smiltenes pilsētas dome no mazstāvu apbūves projekta minētajā vietā nav atteikusies. “Projekts tiks aktualizēts pēc Smiltenes pilsētas teritorijas attīstības plāna apstiprināšanas,” skaidro domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis. “Tad domē lemsim par izsoles rīkošanu mazstāvu apbūvei paredzētajiem četriem zemes gabaliem. Ir plānots to detaļplāna izstrādi un apbūvi nodot firmām, kuras tālāk dzīvojamās mājas vai nu pārdos vai nomās,” iespējamo variantu nosauc domes priekšsēdētājs.
