Solvita Kļaviņa, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas nodaļas veselības veicināšanas vecākā koordinētāja Pasaules sirds dienā, 29. septembrī, Veselības ministrija aicina sabiedrību pievērst uzmanību sirds veselības riska faktoriem. Vēl joprojām sabiedrībā eksistē nepamatoti pieņēmumi, ka sirds un asinsvadu slimības (ieskaitot sirds slimības un infarktu) ir ar dzīves veidu saistītas saslimšanas, kas pamatā skar gados vecākus, turīgus cilvēkus, biežāk vīriešus. Tomēr sirds un asinsvadu slimības skar dažādu populāciju un vecuma grupu cilvēkus, ieskaitot sievietes un bērnus. Sirds un asinsvadu slimības vēl arvien ir biežākais mirstības cēlonis Latvijā, kā arī pasaulē (17,3 miljoni nāves gadījumu saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām katru gadu). Tās izraisa smagas veselības problēmas, nespēju un priekšlaicīgu nāvi, kā arī rada lielus finansiālus zaudējumus gan pašam indivīdam, gan ģimenei, gan sabiedrībai kopumā.Līdz ar to Pasaules veselības organizācijas (PVO) Pasaules Sirds diena, kas visā pasaulē tiek atzīmēta katru gadu 29. septembrī, ir lieliska iespēja, lai pēc iespējas plašākas sabiedrības uzmanību pievērstu šai problēmai. Šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta sieviešu un bērnu veselībai, aktivizējot sabiedrību iesaistei dažādās ar sirds veselības veicināšanas aktivitātēs. Risku saslimt ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir iespējams mazināt vai pat novērst, izdarot veselīgu izvēli un mainot savu dzīvesveidu. Sirds veselības veicināšanai ir svarīgi iegaumēt šādus veselīga uztura izvēles principus:1. Atpazīstiet labos un sliktos taukus! Lietojiet zivis (vismaz divas reizes nedēļā) un kvalitatīvu augu eļļu!• Vislabākie tauki ir zivs tauki.• Ļoti labi tauki ir olīveļļa.• Labi tauki ir kvalitatīva rapšu eļļa un citas nerafinētas augu eļļas.• Slikti tauki ir dzīvnieku un piena tauki (samaziniet tos uzturā).• Vissliktākie tauki ir trans-tauki, kas veidojas augu eļļu rūpnieciskajā apstrādē (maksimāli tos izslēdziet no uztura).2. Ierobežojiet sāls daudzumu uzturā! Ne vairāk kā 5 gramus dienā!• Nelieciet sāli klāt jau gatavam ēdienam.• Samaziniet sāls daudzumu gatavojot.• Izvairieties no sāļiem ēdieniem.3. Lietojiet daudz (vismaz 400 – 500 gramus dienā) svaigu dārzeņu, salātu, arī augļu!• Paturiet prātā, ka augļi satur cukurus un ir kalorijām bagāti.4. Ik dienas uzņemiet vismaz 30-45 gramus šķiedrvielu, lietojot uzturā graudaugu produktus, augļus un dārzeņus, 5. Kontrolējiet savu svaru – samaziniet saldumu lietošanu uzturā, nelietojiet saldinātos dzērienus, ierobežojiet uzņemto kaloriju daudzumu!6. Ierobežojiet alkohola patēriņu, dienā nepārsniedzot 2 glāzes (20 g alkohola dienā) vīriešiem un 1 glāzi (10 g alkohola dienā) sievietēm.Ievērojot šos principus, katrs var samazināt risku saslimt ar tādām slimībām kā miokarda infarkts (sirdslēkme) vai insults (trieka).Arī ja noteiktas sirds un asinsvadu slimības jau ir attīstījušās, vēl jo svarīgāk ir ievērot Eiropas Kardiologu asociācijas ieteikumus sirds veselības veicināšanai: – smēķēšanas atmešana;- regulāras fiziskās aktivitātes;- saglabāt ķermeņa masas indeksu zem 25 kg/m2;- jāsaglabā vidukļa apkārtmērs zem 94 cm (vīriešiem) un zem 80 cm (sievietēm);- jāsaglabā arteriālais asinsspiediens zem 140/90 mmHg;- jāsaglabā kopējais holesterīna līmenis zem 4,5 mmol/L;- jāsaglabā zema blīvuma holesterīna līmenis zem 2,5 mmol/L;- pacientiem ar otrā tipa cukura diabētu – jāsaglabā glikozes līmenis zem 7,0 mmol/L un hemoglobīns A1c zem 6,5%;- savlaicīgi doties uz veselības profilaktiskajām apskatēm un rūpīgi lietot medikamentus, ja tādus ir izrakstījis ģimenes ārsts vai kardiologs.
