Valkas mākslas skolā apskatāma jaunā, bet jau visnotaļ atzītā gleznotāja Reiņa Liepas izstāde “Tetī vēstules”. Diemžēl pats autors slimības dēļ ierasties nevarēja, taču viņu veiksmīgi aizstāja biedrības “Art Cēsis” vadītāja Inese Ciekure.
Izstādes atklāšanā I. Ciekure ar ekspozīciju iepazīstināja vairākas bērnu grupas, tostarp arī Valgā dzīvojošos, ar kuriem dialogs notika krieviski. Reinis Liepa ir iecerējis piedalīties izstādes noslēgumā un mākslas skolā novadīt dažas meistarklases.Skola kā cukura namiņš“Art Cēsis” nodarbojas ar dažādu, lielākoties vizuālās mākslas, pasākumu organizēšanu. Biedrības uzmanības lokā ir arī savstarpējā komunikācija starp jauniešiem un jaunajiem māksliniekiem, kuru vārdi mākslas pasaulē ir labi pazīstami. Kad Cēsīs augustā atklāja izstādi “Tetī vēstules”, tā izvērtās trīs mēnešu garumā. Saruna caur mākslas valodu ar bērniem bija ļoti pieprasīta,” stāsta I. Ciekure. Nebijis nekādu šaubu, ka nākamajai komunikācijas stacijai jābūt Valkā. Šī ekspozīcija veidota tieši jaunākā vecuma bērniem. Mākslas skolas izstāžu zālē ir novietota pastkastīte, kurā bērni aicināti ievietot uzrakstītās, uzzīmētās vai citādi veidotās vēstules. Cēsu izstādes laikā tika piepildītas divas pilnas pastkastes ar ļoti radošiem un interesantiem stāstiem par mums, par šodienu un patieso dzīvi. Mākslinieks bērniem atbildēja ar laikraksta “Druva” starpniecību.“Valkas mākslas skola ir kā cukura namiņš pilsētā, un ceru, ka šo izstādi apmeklēs apkārtējo skolu bērni, lai pēc tam rakstītu vēstules,” smaida I. Ciekure. Viņa uzskata, ka izstāžu zāle ir labākā vieta, kur parunāt ar sevi, savu pieredzi un dvēseli. Tukšā vietā to izdarīt nevar. “Raksta” četrus gadusR. Liepas un Valkas mākslas skolas sadarbības pirmais posms saistās ar valcēnietes Ievas Kampes sagatavošanu iestājai Mākslas akadēmijā. Reinim ir īpašs skolotāja talants, tāpēc, visticamāk, sadarbība ar Valku turpināsies.“Man vienmēr bijis labs kontakts ar bērniem, reizēm pats jūtos kā bērns, neesmu aizmirsis šo sajūtu, tāpēc rakstu vēstules bērniem,” atklāj R. Liepa un stāsta, ka darbi, kas tagad redzami kā vizuālas vēstules, “rakstīti” ilgu laika posmu, ik pa laikam kaut ko labojot, mainot vai pārdomājot. Daža vēstule “rakstīta” pat četrus gadus, līdz ieguvusi tādu izteiksmību, lai būtu nolasāma izstādē. Jautāts, ko viņš vēlas sacīt izstādes apmeklētājiem, R. Liepa teic, ka būtība gleznās ir izteikta. “Nozīmīgākais ir atzīmēt labo un priecīgo. Tas ir visu problēmu risinājums, nevis runāšana un stāstīšana, cik slikti mums ir gājis. Vienmēr jāuzsver labais,” nešaubās izstādes autors.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
VIEDOKLIS
Daiga Soloveiko, mākslas pedagoģe:- Bērniem ļoti patīk. Viņi ir priecīgi, ka darbos var atrast iemīļoto multenīšu, pasaku un fantāziju varoņus. Tas ir aizraujoši. Ekspozīcija pārsteidz ar latviešiem neraksturīgu krāsainību. Tā vairāk saistās ar japāņu mākslu. Man pašai vairāk patīk Reiņa reālistiskā manierē gleznotie darbi – ainava un klusā daba. Šo izstādi vērtīgu darīja tas, ka mākslas zinātniece pastāstīja par katru darbu, tādējādi iepazīstot mākslinieka dvēseli. Tā reti kur notiek.
