Iepriekšējos pavasarus Smiltenes bērnudārza “Pīlādzītis” kuplā saime ar lielu prieku, izdomu un entuziasmu radīja Teātru dienas, kas spilgtas emocijas raisīja audzēkņos vēl ilgi pēc pasākuma. Tomēr katrai lietai pienāk laiks, kad jāsper solis uz priekšu, šoreiz citā virzienā. “Pīlādzītī” aizvadītas pirmās Mākslas dienas, kas, visticamāk, būs jaunas tradīcijas sākums.
“Katru gadu pavasarī papildu tiešajam pedagogu darbam mums bērnudārzā ir viena radošā nedēļa. Vairākus gadus to veltījām teātrim. Šogad nobriedām pārmaiņām un tā nonācām līdz Mākslas dienām, kas veltītas Raiņa un Aspazijas daiļradei. Viņi ir atstājuši bagātīgu mantojumu gan bērniem, gan pieaugušajiem,” stāsta “Pīlādzīša” metodiķe Ilva Stīpniece.Mākslas dienas iesākās ar atklāšanas pasākumu, kurā bērni stāstījuma un fotogrāfiju veidā iepazina Raini un Aspaziju. Vēlāk bērniem tika demonstrētas multfilmas, kurās izmantota abu dzeja – “Sēž uz sliekšņa pasaciņa”, “Zelta sietiņš” un “Saule un mēness”. Taču pārsteigumi tikai sekoja. “Kā papildu elements Mākslas dienām bija došanās ciemos uz citām grupiņām. Visu grupiņu audzēkņi devās uz radošo nodarbību pie citas audzinātājas, citā grupiņā, tādējādi bērni varēja piedzīvot noslēpumu, izjust jaunas vēsmas un piedzīvot pārsteigumu. Esam pārliecinājušās, ka pārsteigums kā metode bērnudārzā ir iedarbīga, jo tas moments paliek gan prātā, gan sirsniņā,” teic metodiķe.Katrai audzinātājai Mākslas dienu ietvaros bija jāizvēlas viens Raiņa vai Aspazijas dzejolis un tas jāsasaista kopā ar radošu nodarbību, kas savukārt jāpasniedz citas grupiņas audzēkņiem. Piemēram, Cālīšu grupiņas audzinātājas izvēlējās dzejoli “Zivtiņa un meitiņa”, veidojot akvāriju, Lācēnu un Zaķēnu grupiņās dzejoļa “Dzimumdiena” noskaņās bērni veidoja apsveikumus, dāvaniņas un cepa īstu kliņģeri.Mārīšu grupiņas audzinātāja Aiga Ceple atzīst, ka nezināmais allaž nedaudz biedē un arī šoreiz, gatavojoties pavisam jaunam pasākumam, pārņēmis neliels satraukums. “Tika pārcilātas idejas, lai viss izdotos. Mēs izvēlējāmies dzejoli par to, kā ziema kāva pavasari. Tieši todien ārā bija ļoti pavasarīgi laikapstākļi un kopā ar bērniem varējām pārrunāt, kā mēs varam sajust, saredzēt un sagaršot pavasari, kopā lasījām dzejoļus un tad ķērāmies klāt tēlotājmākslai. Patiesībā šī ir vērtīga pieredze mums visiem, piedzīvojot radošu procesu. Arī vecākiem šī ir laba iespēja, redzēt, ko paveic viņu bērni, jo darbiņi ir izlikti gaiteņos,” stāsta A. Ceple.Vaicājot, vai nepietrūkst tradicionālās Teātru dienas, audzinātāja atbild, ka viss jaukais un mīļais nekur nav zudis, tas saglabājas atmiņās, taču vienlaikus jābūt atvērtiem kam jaunam. Tam piekrīt arī Zilonēnu grupiņas audzinātāja Inese Skudriņa. “Viennozīmīgi mēs no šī pasākuma iegūstam jaunu, vērtīgu pieredzi, jo bērniem, atnākot pie citas audzinātājas, ir iespēja bagātināt savas prasmes, bet mums iespēja mācīties vienai no otras, aizgūt jaunas idejas un iedvesmoties. Darbi ir fantastiski, ir jāatnāk uz bērnudārzu un jāpaskatās, lai apjaustu, cik radošs ir bijis process. Mēs atdzīvinājām dzejoli “Mākonis un Mākonīte”, kas bērniem ļoti patika. Tās sajūtas ir grūti vārdiem aprakstīt,” saka I. Skudriņa.
