Aizvadītajā nedēļā Strenčos un Smiltenē lasītājus ar savu jauno dzejas grāmatu “Mēs esam viens otram” iepazīstināja dzejniece Marika Svīķe.
Šodien, 15. maijā, grāmatu atvērs Valkas kultūras namā. Sākums – pulksten 18. Varēs apskatīt arī mākslinieka Raimonda Briča gleznas. Dzejniece M. Svīķe kopā ar mūziķi Jāni Žagariņu pie lasītājiem tuvā un tālākā apkārtnē dosies visu šo mēnesi, piedāvājot sarunas dzejā un mūzikā “Mēs esam viens otram” no jaunās grāmatas.Svešvārdu vārdnīcu nevajadzēs Autores izdevums “Mēs esam viens otram” ir piektā M. Svīķes dzejas grāmata, kurā viņa atklāj lasītājiem savas izjūtas par dzīvi, laiku un cilvēka vietu šajā pasaulē, par mīlestību un attiecībām ar tuviem, dārgiem cilvēkiem.Dzejniece vēlas lasītājiem atgādināt viņiem būtiskas lietas jeb vienkāršu patiesību par būšanu šajā pasaulē un visiem pazīstamām sajūtām – sāpēm, prieku, vilšanos, mīlestību, saldiem mirkļiem atmiņās un rūgtiem pieskārieniem dvēselei, par sapņu pilīm un satikšanos, esot viens otram, vai gluži pretēji – neesot kopā. “Tās visas ir lietas, par kurām lasot, nevajag meklēt svešvārdu vārdnīcas, lai saprastu. Tas, ko rakstu, ir tuvs arī citiem cilvēkiem. Ar mani notiek tas pats, kas ar pārējiem, tikai es fiksēju savas sajūtas, un ja kādu mans teiktais uzrunā, saprotu, ka neesmu to darījusi par velti,” teic M. Svīķe.Dzejniece arī mudina novērtēt cilvēkus, kuri katram mums ikdienā ir blakus, un aizdomāties, cik daudz mēs zinām par viņu domām un sapņiem. Tieši tuvie, mīļie cilvēki ir pati lielākā bagātība, jo bez viņiem “nav nozīmes nevienai būdiņai, nevienai pilij”. Tāpēc arī jaunajai dzejas grāmatai no vairākiem varbūtējiem nosaukumiem izvēlēts tieši šis – “Mēs esam viens otram”. Ja blakus ir īstais cilvēks, tad ir, kam pastāstīt par saviem sapņiem, ilgām, priekiem, sāpēm. Blakus dzejai – gleznasSmiltenē grāmatas “Mēs esam viens otram” atvēršanas svētki notika piektdien Smiltenes Valsts tehnikuma – profesionālās vidusskolas zālē, sestdien – kafejnīcā “Mūza”. Klausītāji bija aizkustināti par emocionālo, dvēseli bagātinošo pasākumu un pateicās M. Svīķei, dāvinot ziedus un laba vēlējumus, kā arī lūdzot autogrāfu. Kopā ar dzejnieci, kā jau ierasts, uzstājās arī mūziķis Jānis Žagariņš no Jaunpiebalgas. Kafejnīcā “Mūza” bija jau 42. reize, kopš abi piedāvā publikai sarunas dzejā un mūzikā – pārsvarā dziesmas ar M. Svīķes vārdiem un J. Žagariņa mūziku autora izpildījumā.“Sākumā domāju, – sāksim braukāt kopā, un man apniks. Taču katra uzstāšanās reize ir emocionāli bagātīga, un iznāku no pasākuma, emocijām sapildīts. Man patīk, un redzu, ka patīk arī klausītājiem, par ko ir prieks,” teic J. Žagariņš. Viņš cer, ka sadarbība ar dzejnieci turpināsies un Marika piedāvās jaunus dzejoļus, kuriem komponēt mūziku.Jauna sadarbība M. Svīķei izveidojusies ar mākslinieku, šobrīd valcēnieti Raimondu Brici. Krājumā publicētas viņa gleznu reprodukcijas. “Talantīgs cilvēks, kurš arī raksta dzeju,” mākslinieku raksturo M. Svīķe un teic, ka bijusi aizkustināta, redzot saviļņojuma asaras viņa acīs, šķirstot jauno grāmatu.“Tā bija,” nenoliedz mākslinieks, “jo katru dienu tādas lietas nenotiek, un sadarbība ar Mariku izrādījās veiksmīga.” R. Briča darbu reprodukcijas līdz šim bijušas publicētas Jāņa Locāna dzejas grāmatā. Krājumā “Mēs esam viens otram” R. Bricis izpildījis autores lūgumu, lai būtu koši. Gleznu tehnika ir pastelis, stils – dekoratīvisms, kā košo krāsu un līniju spēli definē pats mākslinieks.
VIEDOKLIS
Agris Māsēns, aktieris, režisors: – Paldies Marikai par piesātināto dzejas lasījumu, kas ir ārkārtīgi vienkāršs, bet reizē emocionāls, – tik vienkārši, kā “noaut basas kājas”. Šī frāze no Marikas dzejas man īpaši iekrita sirdī. Kaut mums, latviešiem, vairāk būtu tādu garīgu cilvēku, kāda ir Marika, un ar tādu pašu mīlestību pret saviem līdzcilvēkiem, pret Latviju. Lai Dievs dod mums vairāk šo garīgumu! Tad Latvija zeltu un plauktu. Bez kultūras un garīguma mēs nekur netiksim.
