“Kāds nežēlīgs dakteris gadījās — otrajā dienā pēc operācijas lika vingrot,” pasūdzas kāda sieva, bet pēc mirkļa jau slavē tās “laparapaskopiskās” iespējas, kas jau trešajā dienā ļāvušas saimniekam doties no slimnīcas mājās.
“Kāds nežēlīgs dakteris gadījās — otrajā dienā pēc operācijas lika vingrot,” pasūdzas kāda sieva, bet pēc mirkļa jau slavē tās “laparapaskopiskās” iespējas, kas jau trešajā dienā ļāvušas saimniekam doties no slimnīcas mājās. Attiecības starp ārstu un pacientu rit saskaņā ar konkrētiem modeļiem. Cita lieta — vai to apzināmies un tiem piespēlējam.
Ārstu vidū joprojām nav vienprātības, ciktāl pacientam būtu jāiesaistās terapijas izvēles procesā. Citi uzsver, ka nepieciešams palielināt pacienta nozīmi konkrētu lēmumu pieņemšanā, citi norāda, ka vājinieks pat ar medicīnisku izglītību nav pietiekami kompetents, turklāt slimība neļauj viņam spriest kritiski un objektīvi. Vienotu standartu trūkums ir laba augsne manipulācijām vai vienkārši nevērībai. Turklāt joprojām pastāv uzskats, ka pacienta viedoklim vispār nav nozīmes.
Amerikas mediķu asociācijas žurnāls “JAMA” regulāri publicē pētījumus par ārsta un pacienta attiecībām, apsverot pat konkrētas diagnozes ietekmi un slimības smaguma pakāpju nianses. Taču ir četri pamatattiecību modeļi — paternālais, informatīvais, interpretējošais un sadarbības modelis, ko aprakstījuši Eceķiēlis un Linda Esmanuēli (“Four models of the Physicianpatient relationship” by Ezekiel J. Esmanuel, MD, PhD; Linda L. Esmanuel, MD, PhD).
Paternālajā jeb bērna–vecāku attiecību modelī ārsts izvērtē situāciju, uzstāda diagnozi un nosaka ārstēšanu, kas vērsta uz simptomu un cēloņu novēršanu un pilnīgu atveseļošanos. Pēc tam viņš pacientu informē par saviem secinājumiem, turklāt dara to tā, lai slimnieks piekristu visam, ko ārsts iecerējis. Pacienta līdzdalība nepieciešama tikai kā piekrišana un paklausība, ārsts nosaka visu. Amerikāņi secinājuši, ka šādu modeli viņu ārsti izvēlas reti.
Informatīvas attiecības paredz, ka ārsts pacientam sniedz visu būtiskāko informāciju — par diagnostikas un ārstēšanas procedūrām, iespējamiem riskiem un ieguvumiem. Pacienta uzdevums ir izvēlēties ārstnieciskās iejaukšanās veidu, bet ārstam tas tikai jāīsteno dzīvē. Lai arī mediķis šajā gadījumā šķiet tikai pacienta gribas izpildītājs, no viņa profesionalitātes ir atkarīgs, cik objektīvu un pilnīgu ainu viņš piedāvās pacientam, lai tas varētu pieņemt efektīvu lēmumu.
Līdzīgi kā informatīvais, arī interpretējošais attiecību modelis paredz pēc iespējas pilnīgāku pacienta informēšanu, taču šajā gadījumā — arī nepieciešamību izzināt slimnieka vēlmes un atrast terapijas iespējas. Ārstam jābūt labam psihologam, lai pacienta vēlmes, nereti ļoti subjektīvas, uzklausītu bez nosodījuma un interpretētu, virzītu efektīvākās ārstēšanas virzienā.
Sadarbības modelī ārsts nodrošina pacientam medicīniska rakstura informāciju un iepazīstina ar, viņaprāt, vēlamo ārstēšanas gaitu. Akcentēti tiek tieši medicīniskie jautājumi, nevis pacienta aizspriedumi vai iedomas. Taču ietekmēt pacienta izvēli nedrīkst, vienošanās tiek panākta pārrunās. Ārsts ir kā draugs vai skolotājs, kas veido dialogu un labi orientējas dažādās terapijas metodēs — māk tās izskaidrot un pielietot.
Latvijā gan likums “Par prakses ārstiem”, gan Ārsta prakses noteikumi paredz, ka attiecības ārstēšanas laikā nosaka abu attiecīgo personu vienošanās un savstarpēja uzticība. Kā tas īstenojas dzīvē, katram ir savs stāsts.
***
UZZIŅA
No Latvijas Ārstu ētikas kodeksa
Visās medicīnas nozarēs ārsts nodrošina profesionālu aprūpi; apliecina līdzjūtību un ciena pacienta gribu ārsta un ārstniecības veida izvēlē.
Ārstam jābrīdina pacients, ja ārsta morāles principi vai reliģiskā pārliecība neļauj lietot pacienta izvēlētos ārstēšanas veidus, kā arī ja ārsts neatzīst pacienta izvēlētā veida medicīnisko pamatotību.
Izņemot neatliekamos gadījumus, ārsts var brīvi uzņemties vai arī atteikties izmeklēt pacientu.
Kad nāve ir neizbēgama, ārstam jāļauj pacientam nomirt ar cieņu, atvieglojot mirstošajam iespējamās ciešanas.
No www.medicina.lv
(Kodeksā ir arī citas interesantas atziņas, katrs var piemeklēt sev pēc ieskatiem.
