Svētdien pa Smiltenes ielām lēnām un svinīgi vizinājās balts limuzīns, pie kura spoguļiem smaidīja krāsaini baloni.
Svētdien pa Smiltenes ielām lēnām un svinīgi vizinājās balts limuzīns, pie kura spoguļiem smaidīja krāsaini baloni.
Šādu jauku pārsteigumu mazajām princesēm un prinčiem bija sarūpējuši Bērnības svētku organizatori. Pēc ilgāka laika Smiltenē atkal atjaunota tradīcija — pasākums, kura laikā krustvecāki svinīgi apsola palīdzēt vecākiem rūpēties par viņu atvasēm.
Ieteikumus par šādu svētku atjaunošanu Smiltenes domes Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja uzklausījusi no vairākiem vecākiem, jo ne visiem ir iespēja un vēlme bērnus kristīt baznīcā.
To, ka Bērnības svētkiem kā alternatīvai kristīgajam rituālam noteikti jābūt arī nākamajos gados, pierādīja šā gada pasākuma kuplais dalībnieku skaits. Organizatoriem šogad svinības nācās rīkot divās daļās. Tas tāpēc, lai mazajiem svinētājiem būtu vieglāk sagaidīt savu kārtu doties uz šūpolēm.
Bērnības svētku rituāla brīdis, kurā kūmas izšūpo savu krustbērnu, saglabāts no tiem laikiem, kad līdzīgi savu pādi dancināja senie latvieši.
“Jums, kūmām, allaž jābūt redzīgiem un dzirdīgiem par mazo cilvēkbērnu, kuru šodien turat savās rokās. Jābūt mīlestībai ne tikai svētku brīžos, bet arī ikdienā jāredz un jājūt mazā cilvēka rūpes. Dzīves grūtākos brīžos jāstāv blakus vecākiem gan ar padomu, gan darbu,” krust vecākiem novēlēja Smiltenes pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dace Ērģele.
Mazliet atšķirīgāku, bet arī vērā ņemamu novēlējumu teica Smiltenes kultūras un sporta centra direktore Gunita Ozoliņa. Viņa, vēlot laimi visiem svētku dalībniekiem, novēlēja vecākiem rūpēties par bērna ikdienu, bet kūmām būt tiem, kuri rada mazajam krustbērnam svētkus.
“Atceros laiku, kad Bērnības svētki bija manai meitai. Tas bija jauns un emocionāls brīdis. Tāpēc ieteicu arī jaunajiem rīkot svētkus manai mazmeitiņai,” “Ziemeļlatvijai” atzina kāda vecmāmiņa. Viņa uzskata, ja vecāki ar bērnu regulāri neapmeklē baznīcu, tad mazo tikai nokristīt baznīcā nav pareizi. Tāpēc ļoti labi, ka izlemts Smiltenē atjaunot šo tradīciju. Vecmāmiņa uzskata, ka nākamgad svētkos būs vēl vairāk dalībnieku.
Savukārt krustvecākiem, kurus parasti izvēlas no tuvinieku vai tuvu ģimenes draugu loka, ir jākļūst par labu draugu arī mazajam cilvēkam, lai nepieciešamības gadījumā viņš varētu saņemt no kūmām ne vien materiālu, bet, galvenais, morālu atbalstu. “Esmu pārliecināta, ka manai mazmeitiņai ir ļoti labi krustvecāki,” uzslavē vecmāmiņa.
“Kā paldies pretī mirdz divas jautājošas, mirdzošas acis, pretī smaida maza sejiņa un pretī sniedzas mazas rociņas. Mazas, bet tik stipras, ka tur jūsu ģimenes laimi. Pamazām mazais lolojums jāaudzina par labu, krietnu cilvēku,” ģimenēm, kuras ar savām atvasēm piedalījās Bērnības svētkos, novēl D. Ērģele.
