Latvijas Petroglifu centra speciālisti vienā no šā gada ekspedīcijām Smiltenes novadā atraduši pētniekiem vēl nezināmu 19. gadsimta robežakmeni.
Tas atrodas Palsmanes pagastā, vietējas nozīmes ceļa malā pie Rauzas ūdensdzirnavām dīķa krastā. Izmēros palielā apsūnojošā akmens sānā redzams sens, laika gaitā jau daļēji cietis robežzīmes iekalums un gada skaitlis – 1867.Latvijas Petroglifu centrs ir sabiedriska organizācija, kuras pārziņā ir dabas, senatnes un ģeoloģisko objektu izpēte un aizsardzība.Atvests no kādu māju tīrumaPētnieku atklājums ir pārsteigums arī Palsmanes pagasta ļaudīm. “Vairākkārt ir braukts garām, redzēts, bet nekad nav pievērsta uzmanība. Tādu granīta akmeņu, ledus laikmeta liecinieku, mūsu pagastā lauku malās ir daudz,” stāsta vietējās pamatskolas ģeogrāfijas skolotāja Iveta Kalniņa.Līdz šim Palsmanes pagastā kā interesantākie apskates objekti tūristiem tiek ieteikti Palsmanes un Rauzas dzirnavu ezeri, evaņģēliski luteriskā baznīca, Palsmanes muiža un tai piegulošais parks, Palsmanes pagasta padomes nams un jau minētās Rauzas dzirnavas. Tagad tajās uzmanību var pievērst arī robežakmenim. Kaut arī padomju laikos tas ticis pārvietots, Latvijas Petroglifu centra speciālisti akmeni vērtē kā saglabājamu vēsturisku objektu.Savā darba vietā Rīgā sazvanītā zemnieku saimniecības “Rauzas dzirnavas” saimniece Silva Ozoliņa stāsta, ka kolhoza laikā aptuveni 70. gadu otrajā pusē senā robežzīme atceļojusi no kāda lauka, iespējams, “Kurzemnieku” māju tīruma. Viņa pat atceras, kā akmeni atveda ar traktoru.“Kad zinātnieki Šepkas pusē pētīja upes pērlenes, ievēroja mūsu akmeni – mērīja, pētīja, noņēma zīmējumu. Ir versija, ka tas varētu būt muižas laika liecinieks no zemes mērīšanas,” spriež S. Ozoliņa. Viņa stāsta, ka arī Rauzas dzirnavas sākumā piederējušas baronam Cingelim un uzceltas 1870. gadā. Tagadējo saimnieku senči tās īpašumā ieguva 1936. gadā.Būs iemesls pētīt vēsturi I. Kalniņa pieļauj, ka robežzīmi varētu iekļaut tūrisma kartē, ko šajā mācību gadā veidos Palsmanes pamatskolas vecāko klašu skolēni starptautiskā projektā par ekotūrismu.Latvijas Petroglifu centrs par atradumu paziņojis arī Smiltenes novada tūrisma informācijas centram. “Robežakmeni iekļausim savā datu bāzē. Ja cilvēki interesēsies, ko interesantu mūsu pusē var redzēt, zinās, ka ir arī tāds apskates objekts,” saka tūrisma informācijas centra vadītāja Sanda Akmentiņa.Vietējie iedzīvotāji jau tagad izrāda ziņkāri par atradumu. “Pašiem savs dižakmens! Tas ir labi,” priecājas pagasta pamatskolas skolniece, Vidzemes Jauno ģeogrāfu skolas audzēkne Arta Indrēvica, kopā ar skolasbiedru Dāvi Sprancmani un skolotāju I. Kalniņu izpētījusi un atradusi robežzīmē gada skaitļa iekalumu.I. Kalniņa spriež, ka tagad ir iemesls vēl vairāk interesēties par pagasta vēsturi. “1867. gadā, iezīmējot teritorijas, varbūt lika nevis kupicas, bet robežakmeņus. Interesanti ir arī paši akmeņi. Jebkuru akmeni nevar nest savā pagalmā, jo tas var izdalīt gan pozitīvu, gan negatīvu enerģiju,” stāsta skolotāja.
