Itin negaidīts ceturtdien bija tieslietu ministra Gaida Bērziņa (NA) paziņojums par amata atstāšanu. G. Bērziņš nepiekrīt valdības politikai par otrā pasaules kara laikā ebreju zaudēto īpašumu kompensāciju. Tāds ir arī Nacionālās apvienības kopējais viedoklis. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valde uzskata, ka nav ne ētiska, ne juridiska pamata pieņemt kādus speciālus likumus vai mainīt pastāvošo likumdošanu, kas ļautu Latvijas valstij izpildīt Pasaules ebreju restitūcijas komitejas prasību par kompensācijām kara laikā zaudēto īpašumu jautājumā. Privatizācija likumā noteiktajā kārtībā ir beigusies, un tā ir devusi vienādu un taisnīgu iespēju atgūt pirmsokupācijas laika īpašumus visām privātpersonām un sabiedriskajām organizācijām, kā arī to tiesību pārmantotājiem neatkarīgi no pilsonības un tautības. Priekšrocību radīšana kādu konkrētu etnisko grupu pārstāvjiem būtu klajā pretrunā ar tiesību pamatprincipiem un taisnīguma izjūtu. Ebreju kopienas īpašumu saraksts Latvijas amatpersonām ir iesniegts, un eksperti lēš, ka to vērtība varētu būt apmēram 30 miljonu vērtībā. Tiesa, pazīstamais advokāts Andris Grūtups agrāk ir paudis, ka šie īpašumi varētu būt ap 150 miljoniem vērti un tas viss no nodokļu maksātāju naudas. Runa ir par īpašumiem, kuriem nav juridiski tiesisku mantinieku no ebreju organizācijām. Jautājums, kāpēc maksāt tieši ebreju kopienai, ja otrā pasaules kara rezultātā latvieši nav mazāk cietuši? Kā panākt taisnīgumu? Valdībai tas būs jāatrisina.
