Nupat Valkas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa saņēma speciāli šai nodaļai sagatavotu automašīnu. Šādu mašīnu saņēma arī Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca.
Nupat Valkas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa saņēma speciāli šai nodaļai sagatavotu automašīnu.
Šādu mašīnu saņēma arī Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca. Tas notika ar Valkas rajona padomes palīdzību pēc notikušajiem budžeta grozījumiem. Abas mašīnas ir ražotas 2000. gadā. “Volkswagen Transporter” ir bijušais kravas furgons, kuram Jelgavā iekšpuse pārveidota un pielāgota neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Valkas slimnīcas garāžu mehāniķi jauno auto sakārtoja tā, lai viss aprīkojams būtu ērti lietojams: augstāk paceltas nestuves, uzstādīts defibrillators un citi agregāti. “Jelgavnieki savu darba daļu ir paveikuši labā kvalitātē. Ja mēs atrastos šīs rūpnīcas tuvumā, tad būtu vēl labāk, jo mēs aprīkojumā ieteiktu savas korekcijas. Pašlaik uzlabojumus veicam saviem spēkiem,” stāsta slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis. Viņš uzskata, ka šī mašīna slimnīcai ir ļoti nepieciešama, jo iepriekšējais “Volkswagen” ir ražots 1983. gadā un ir novecojis gan morāli, gan fiziski. Ātrās palīdzības mašīnām ir liela slodze, turklāt ceļi ir slikti. Šai mašīnai motors ir mainīts jau divas reizes, un tās uzturēšana braukšanas kārtībā izmaksā dārgi. Jaunā mašīna ir augstāka, tāpēc mediķiem tajā būs ērtāk strādāt. Ja pacients nav garāks par 1,9 metriem, mediķi var darboties pat stāvus.
Jaunajai mašīnai vēl jāiegūst operatīvā transporta statuss. Tas mašīnai ļaus lietot bākugunis, izmantot sirēnu un atbrīvoties no transporta nodokļa maksāšanas.
Vakar interneta portālā “Delfi” parādījās Veselības obligatās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) apkopotā informācija, kurā minēts, ka no lokālajām daudzprofilu slimnīcām Latvijā pērn vistukšākā bijusi Valkas slimnīca, kurā vidējais gultas noslogojums bija 57 procenti. Tikai par vienu procentu vairāk ir Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcai. “Tas nav situācijas objektīvs vērtējums, bet spēlēšanās ar skaitļiem. Ja mēs savā slimnīcā atstātu, piemēram, 60 gultu, tad to noslogojums būtu virs 90 procentiem, tomēr slimnīca par to nesaņemtu ne santīma vairāk. Acīmredzot valstī vajadzētu noteikt, cik gultām jābūt uz 1000 iedzīvotājiem. Tikai piemērojot vienādus vērtēšanas kritērijus, varētu iegūt objektīvu ainu,” pārliecināts J. Batalauskis. Kopš jaunās samaksas sistēmas par veselības aprūpes pakalpojumiem slimnieku skaits ir samazinājies. Tas notiek ne tikai slimnīcā, bet arī poliklīnikā. “Domāju, ka pēc kāda brīža parādīsies sekas. Pacienti nav spējīgi maksāt, tāpēc sagaidāmi dažādu slimību saasināšanās gadījumi,” nešaubās J. Batalauskis.
