Latvieši, aicinot neturēt sveci zem pūra, uzskata, ka ir jādalās ar savām zināšanām un prasmēm. Pirmo reizi ieraugot valcēnietes Lāsmas Engeres krustdūrienā izšūto gleznu ar briedi, radās interese uzzināt, kā viņai rodas ieceres un top darbi.
Iedzīvotāji Lāsmu zina kā Valkas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieci. Pašvaldības darbinieces ikdiena ir strauja un piepildīta, jo amata pienākumi ir atbildīgi un saistīti ar zemes lietām. Rokdarbi – izšūšana, tamborēšana un kristāla gleznu veidošana – nav vienīgie Lāsmas vaļasprieki, jo viņa darbojas arī Valkas pilsētas teātrī pie režisora Aivara Ikšeļa un dejo Valkas pagasta saieta nama “Lugažu muiža” vidējās paaudzes deju kolektīvā “Spriņģi”.
Lāsma atceras, ka jau kopš bērnības knibinājusies ar rokdarbiem. Pirmie darbi bija vienkārši spilventiņi, izšūti krustdūrienā. Interese par tiem radusies no vecmammas Annas, kura izšuvusi spodrdūrienā un bijusi liela adītāja. Savukārt mazmeita vairāk nodevusies mūsdienīgākiem rokdarbu veidiem, piemēram, kristāla gleznu veidošanai. L. Engere skaidro, ka visas iemaņas un nepieciešamie materiāli noskatīti un iegādāti vairākās Ķīnas interneta vietnēs, kur “varot visādus brīnumus iegādāties”. Kristāla gleznas veidošana ir laikietilpīgs process, jo uz cietas pamatnes, ievērojot attēla kontūras, ar pinceti vai īpašu pildspalvu viens pie otra tiek līmēti dažādu krāsu un toņu niecīgi četrstūra formas kristāliņi. Lāsma uzskata, ka tā ir ļoti meditatīva un nomierinoša nodarbe. Galvenais, lai nedreb rokas. Šādā tehnikā veidotu attēlu, kurā redzami L. Engeres radinieki – jaunlaulāts pāris – , rokdarbniece darinājusi kā kāzu dāvanu. Viņa atzīst, ka ļoti patīk šādā veidā iepriecināt ģimeni, tuviniekus un draugus. Par Lāsmas vaļasprieku zina arī tuvākie kolēģi un draugi, kas viesojušies Engeru ģimenes privātmājā. Savukārt ar lielformāta gleznu izšūšanu sākusi nodarboties tikai tad, kad abi dēli bija paaugušies. Pirms tam tapa mazas izšūtas glezniņas. Ģimene jau esot pieradusi, ka mamma katru vakaru darbojas, un, ja tā nebūtu, noteikti brīnītos un jautātu, vai kaut kas ir noticis.
Pēdējā krustdūrienā izšūtā lielformāta glezna ar cēlu briedi ar pārtraukumiem tapusi divu gadu laikā. Lāsma atzīst, ka viņai tuva ir meža tēma, jo vīrs Modris ir mednieks, bet viņa izšuj meža dzīvniekus. Ir jau tapušas lielformāta gleznas ar vilku un lūsi, bet, kamēr vēl nav sākušies pavasara dārza darbi, Lāsma iecerējusi gleznu, kurā attēlota cīņa starp briežiem un vilkiem. Lāsma pati izvēlas fotogrāfiju, izprintē attēla shēmu un izvēlas diegu veidus. Viņa nekad nedarot vienu darbu, bet paralēli gan izšuj, gan tamborē, un tas viss tiek darīts ziemas vakaros pēc pulksten 21, kad apdarīti mājas darbi un var mierīgi apsēsties dīvānā pie televizora un sākt, kā pati smejas, knibināties. Vasarā Lāsma strādā dārzā un ir aizrāvusies ar zāļu tēju vākšanu.
