Valcēniete Svetlana Jahimčika ir cilvēks, kuru “Ziemeļlatvija” zina kā konsekventu cīnītāju par to, lai pilsēta kļūst skaistāka. Savus priekšlikumus viņa ir izteikusi arī presē.
Tādēļ liels bija “Ziemeļlatvijas” pārsteigums, ka Valkas novada domes administratīvās komisijas sēdē viņai kā juridiskai personai, jo S. Jahimčika ir individuālā uzņēmuma “Reičela” īpašniece, ir uzlikts naudas sods – 430 eiro – par līguma neslēgšanu par atkritumu savākšanu.
Uz pašvaldības zemes gan nekārtībaViņa pati stāsta, ka pašvaldības policijā jutusies kā mācāms bērns. “Domāju, ka policijai vajag risināt šos jautājumus, bet tur man pateica, ka mēs jums uzdodam jautājumus. Mani samulsināja aukstā attieksme. Man prasīja, lai parakstu protokolu, bet es atteicos. Tad mani izsauca uz administratīvo komisiju. Es vaicāju, kādi iebildumi ir pret mani, vai kaut kur manā īpašumā ir redzēti atkritumi, kas nav savākti. Man atbildēja, ka neesmu noslēgusi līgumu, jo to nosaka likums. Es atbildēju, ka nevaru paiet garām negācijām, kaut arī nepildu visus likumus, turklāt pajautāju, vai jūs visus likumus pildāt. Manā īpašumā nav nekārtības, bet līdzās tam atrodas pašvaldības zeme, uz kuras aiz garāžām atradās sausu lapu kalns un kas tikai cits tur nebija samests. Tur vajadzēja tikai vienu sērkociņu un mans šķūnis, kas atrodas turpat līdzās, būtu apdraudēts. Tā arī pateicu, lai saved kārtībā to vietu, tad parakstīšu līgumu. Tagad šī vieta ir iztīrīta un es turēju arī savu vārdu – parakstīju līgumu. Nezinu tikai, par ko man tāds sods,” saka S. Jahimčika.Administratīvās komisijas priekšsēdētājs Kārlis Briedis “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka tāds sods attiecīgajā pantā ir pats mazākais. “Jā, Svetlana Jahimčika skaidroja, kamēr dome nebūs iztīrījusi to kaktu, viņa neko neparakstīs. Tad es teicu, ka viņas rīcībā nav loģikas. Mēs nevaram atcelt protokolu, kas viņai sastādīts. Turklāt to, lai visiem būtu līgumi par atkritumu savākšanu un aizvešanu, nosaka likums. Pat visā novadā pie katras lauku mājas ir tvertne, bet te ir pilsēta un viesnīca,” stāsta K. Briedis.
Atkritumus pati pārstrādāSavukārt S. Jahimčika uzskata, ka tādā gadījumā arī domes amatpersonām vajadzētu maksāt, jo tā neuztur kārtībā savu teritoriju, ne tikai viņai, kurai vēl neviens nav pārmetis par atkritumu nesavākšanu. Vaicāju, kur viņa tos liek, un te nu mums bija ko pabrīnīties. S. Jahimčika stāsta, ka viņai nav neviena plastmasas iesaiņojuma, jo visu pārtiku – pienu, sviestu, krējumu un medu – viņa pērk no privātajiem saimniekiem. “Es savus atkritumus pati savācu un tos, kuri man nav vairs vajadzīgi, sadedzinu savā teritorijā. Man nav veikalā pirktu produktu iesaiņojumu. Zāli nopļauju un novietoju puķu dobēs un siltumnīcā, jo tā saglabā mitrumu augsnē un sniedz siltumu. Savukārt kartupeļu mizas ievietoju dārzā izraktās bedrītēs. Ziemā uzsedzu tām virsū vēl zāles pārklāju No tām man izaug agrie kartupeļi. Šo skolu apguvu Sibīrijā. Ieroku arī apelsīnu un banānu mizas, jo no tām iznāk labs mēslojums. Tādēļ man atkritumu nav,” apliecina S. Jahimčika. Viņa piebilst, ka piegružota ir teritorija arī vecās stacijas teritorijā. Taču tur nav neviena vainīgā.Iznāk tā, ka S. Jahimčikai tagad jāmaksā 430 eiro par to, ka nav noslēgts līgums, bet tie, kuri ar vai bez līgumiem piesārņo apkārtni, var dzīvot mierīgi. Vēl ir vesels pulks tādu, kuri ved atkritumus un izber mežā, un nav dzirdēts, ka kāds no šiem piesārņotājiem būtu noķerts. Taču te atkritumus pārstrādā, to nav un, lūk, ir sods. Patērētāju aizsardzības centra pārstāvis Arnis Savko saka, ka par atkritumu apsaimniekošanu ir atsevišķi nolikumi un, ja klients ar tiem nav mierā, var vērsties administratīvajā tiesā. Tā pie mums notiek. Galvenais, lai viss būtu pēc likuma, un tad jau viss kārtībā.
