Tuvojas laiks, kad cilvēki atkal sāks rosīties savos pagalmos un mazdārziņos un ugunskuros centīsies sadedzināt dažādus sadzīves atkritumus. Garāmgājēji rauks degunus, centīsies neieelpot kodīgos dūmus un sūdzēsies par kaimiņu izdarībām.
Vides aizsardzības speciālisti kategoriski iebilst pret atkritumu dedzināšanu, jo tā nekādā ziņā nav problēmas risināšana. Ja dūmi izkūp gaisā un kļūst neredzami, tas nenozīmē, ka bīstamie ķīmiskie savienojumi dioksīni, hlora savienojumi, ogļūdeņraži, smagie metāli un daudzi citi bīstamie savienojumi kaut kur pazūd. Tie piesārņo gaisu, elpojot tie uzkrājas cilvēka organismā un daļa nogulsnējas augsnē, kur audzējam it kā savu bioloģiski tīru produkciju.SIA ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane informē, ka līdzīgu kaitējumu savai veselībai un dabai radām, dedzinot krāsnī plastmasas maisiņus, plastmasas pudeles, piena pakas, sulu pakas, vienreizējās lietošanas plastmasas traukus, tādējādi indējot sevi, jo plastmasa pilnībā sadeg tikai temperatūrā virs 1000 grādiem, taču krāsnī vai ugunskurā tā sasniedz apmēram 400 grādu. Nepareizi apsaimniekojot atkritumus, rodas piesārņojums, kuru cilvēki uzņem lietojot pārtikā piesārņotu ūdeni, piesārņotā augsnē augušus augus, elpojot piesārņotu gaisu un peldoties piesārņotās ūdenstilpēs.Cilvēki ne reti domā par to, kāpēc mūsdienās iedzīvotājiem ir tik vāja imūnsistēma. Kāpēc daudzi bieži slimo? Kāpēc bērniem parādās alerģijas, kas vecākiem nav novērotas? Neapšaubāmi, ka viens no iemesliem ir piesārņotā vide. Kaitīgās un bīstamās vielas nonāk cilvēka organismā, uzkrājas dažādos orgānos, kā rezultātā izmainās organisma funkcijas. Protams, tas nenotiek uzreiz, veselības traucējumi veidojas ilgākā laika periodā.Atkritumu apsaimniekotāji aicina neaizrauties ar pašdarbību un atkritumu pārstrādi uzticēt profesionāļiem, būt atbildīgiem pret savu un nākamajām paaudzēm, saudzējot dabas resursus un to tīrību, lai nebūtu jāpiemēro administratīvie sodi, ko nosaka likums.
