Lāčplēša dienā, 11. novembrī, pulksten 15 Ērģemes pagastā no pamatskolas notiks lāpu gājiens un kapiem, kur atklās piemiņas plāksnes četriem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem – Jānim Bērziņam, Arturam Nazaram, Miķelim Jansonam un Konrādam Miškam Ērģemes kapos.
Pērn kapos uzstādīja plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Jānim Ķikānam, Oskaram Ķikānam, Ado (Ādamam) Johansonam un Augustam Serģim. Šogad plāksnes uzliks vēl četriem atlikušajiem ordeņa kavalieriem.
Šīs ir pēdējās plāksnesValkas novadpētniecības muzeja galvenā krājuma glabātāja Aija Priedīte stāsta, ka kopumā no Valkas novada ar šo ordeni apbalvoti vairāk nekā 70 karavīru. Novadā ir tradīcija katru gadu Lāčplēša dienā uzlikt piemiņas plāksnes daļai šo karavīru. Pašlaik minētie četri ir pēdējie, kuriem zināma apglabāšanas vieta un pie kuru kapiem vēl nebija plāksnes. Iespējams, laika gaitā atklāsies vēl kāda ordeņa kavaliera kapavieta.
Rādīja paraugu kaujāsVidzemes artilērijas pulka dižkareivis Jānis Bērziņš dzimis 1891. gadā Kārķu pagastā. Pirmā pasaules karā viņš dienēja 5. Sibīrijas artilērijas brigādē, kur tika apbalvots ar Jura Krusta IV šķiras ordeni. Latvijas armijā J. Bērziņu iesauca 1919. gada martā. Viņš ir piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā un citās Vidzemes artilērijas pulka kaujās. 1919. gada aprīlī viņš pie Apes ar kartečām izklīdināja ienaidnieku ķēdes, tā izglābjot visu bateriju. Par to Jāni Bērziņu 1922. gadā apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.1920. gadā viņu atvaļināja. Pēc tam J. Bērziņš dzīvoja Kārķos. Miris 1976. gadā.4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis A. Nazars dzimis 1900. gadā Kārķos. Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā, ir piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots 1922. gadā par kauju Latgalē 1919. gada oktobrī. Ienaidnieka uzbrukuma laikā pie Cargales stacijas viņš vērsa pret pretinieku spēcīgu uguni. Tur A. Nazars tika ievainots, taču ierindu neatstāja līdz pretinieka sagrāvei. 1921. gadā viņu atvaļināja, pēc tam A. Nazars bija jaunsaimnieks Kārķu pagastā. Pēc Otrā pasaules kara viņš strādāja Kārķu mežniecībā. Miris 1964. gadā.M. Jansons dzimis 1897. gadā Naukšēnos. Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā. 1922. gadā viņu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni par Daugavas forsēšanu. To viņš darīja viens no pirmajiem, Daugavas otrā krastā atsitot vāciešu pretuzbrukumu, tā dodot iespēju latviešu galvenajiem spēkiem bez zaudējumiem šķērsot upi.Pēc atvaļināšanas kopis zemi Omuļos, bet padomju laikā strādājis kolhozā. Miris 1957. gadā.4. Valmieras kājnieku pulka kaprālis K. Miška dzimis 1893. gadā. Pēc iesaukšanas Latvijas armijā 1919. gadā viņš ir piedalījies visās kājnieku pulka kaujās. Paaugstināts par seržantu. Lāčplēša Kara ordeni K. Miška saņēma par dalību kaujā pie Jaunlubānas muižas. Viņš ar savu drosmi iedvesmoja pārējos karavīrus, kuri ielenca krietnu pretinieku daļu, iegūstot trofejas un atsitot kavalērijas pretuzbrukumu.Pēc atvaļināšanas 1921. gadā viņam piešķīra jaunsaimniecību Ērģemes pagastā. Miris 1959. gadā.
