Smilteniete, LU Juridiskās fakultātes pēdējā kursa studente Rita Purmale bija ļoti pārsteigta, izvēles priekšmeta jūgendstila lekcijā uzzinot — Smiltene ir viena no piecām Latvijas pilsētām, kuru arhitektūrā visvairāk sastopams jūgendstils.
Smilteniete, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pēdējā kursa studente Rita Purmale bija ļoti pārsteigta, izvēles priekšmeta jūgendstila lekcijā uzzinot — Smiltene ir viena no piecām Latvijas pilsētām, kuru arhitektūrā visvairāk sastopams jūgendstils.
“Taujāju pasniedzējam, kurā vietā Smiltenē ir tādas ēkas. Kad aizbraukšot mājās, tad redzēšot. Pirmajā sestdienā, kad ierados Smiltenē, staigāju pa pilsētu un meklēju ēkas ar jūgendstilam raksturīgiem elementiem,” atceras studente.
Uzzinātā ieintriģēta, Rita savam augstskolas referātam izvēlējās tēmu “Jūgendstila ēkas Smiltenē”. Referāts ir 20 lappušu biezs, ar namu fotogrāfijām un aprakstiem.
Jūgendstilu Rita raksturo kā strāvojumu, kas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izpaudās visās dzīves jomās, tai skaitā arhitektūrā, literatūrā, mēbelēs, apģērbā. Jūgendstila māksliniekiem neizsmeļams iedvesmas un ideju avots bija daba, ziedi, saule, dzīvnieki, kam Smiltenē piemērs ir “lauvu māja” Baznīcas laukumā. “Ēku fasādēs Rīgā, kuru dēvē par jūgendstila meku Eiropā, redzami ziedu pinumi, pūķi, kailas sievietes, mītiskas būtnes. Ir izvirzījumi, kas atgādina viļņveida kustību, jo jūgendstilam raksturīgs vijīgums,” skaidro Rita.
Kaut arī Smiltene minēta to Latvijas pilsētu vidū, kurās visvairāk sastopams jūgendstils, studente tomēr secina, ka tradicionālajā izpratnē šis stils viņas dzimtajā pilsētā sastopams tikai nedaudzu ēku fasādēs, turklāt minimāli. Smiltenē nav jūgendstilam raksturīgo liekto līniju, augu motīvu, ziedu viju jeb erkeru, grezno durvju aiļu, dzīvnieku motīvu un dekoratīvu elementu. Pilsētā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā celto ēku fasādes un iekštelpu dizains ir ļoti vienkāršs. “Domājams, tas saistīts ar kraso finansiālā stāvokļa atšķirību laukos un, piemēram, Rīgā. Smiltenes turīgie saimnieki, kuri varēja atļauties samaksāt par ēku celtniecību, nespēja apmaksāt fasādes izgreznošanu, jo tas sadārdzinātu ēkas celtniecības izmaksas. Domājams, ka miestam tas pat nebūtu bijis piedienīgi — tik grezna ēka! Laukos celtajām ēkām vairāk piestāv formāli dekoratīva tendence, kas veido lauku cilvēka izjūtai atbilstošu ēkas koptēlu,” spriež studente.
Lasot Jura Zušmaņa vēstures grāmatu “Smiltene. Laiki un Likteņi”, Rita uzzinājusi, cik lielu postījumu pilsētai nodarījuši kari. Otrā pasaules kara laikā nodega nacionālajā romantismā, kas ir jūgendstila paveids, celtais Lauksaimniecības biedrības nams Smiltenes centrā. Toties pilsētā saglabājies cits nacionālā romantisma pārstāvis — nams Dārza ielā 13.
Pavisam Rita Smiltenē atklājusi vismaz 16 ēkas, kuru arhitektūrā, viņasprāt, ir jūgendstila elementi: Daugavas ielā 16, Parka 1, Krāsotāju 2, Raiņa 20, Daugavas un Audēju ielas stūrī, Audēju 7, Daugavas 10, Baznīcas laukumā 4, 6 un 12, Dārza 1, 3 un 13, Vaļņu 6, Blaumaņa 2, Gaujas 2. Par raksturīgāko un greznāko jūgendstila pārstāvi Smiltenē jauniete uzskata ēku Vaļņu ielā 6. Uz nama piederību pie šī stila ēkām norāda tornīši uz jumta, flīzes horizontālo līniju galos, vertikālās kolonveida līnijas, logu un durvju aiļu dekorējumi un vilnīši gar jumta malu.
Ritai nav izdevies noskaidrot, kurā gadā šīs ēkas celtas un kas bijuši to arhitekti. Viņa ierosina, ka to varētu izpētīt ar tūrisma jomu saistīti vietējās pašvaldības speciālisti un pat izdot Smiltenes jūgendstilam veltītu bukletu tūristu piesaistei.
