Strenči ir kļuvuši bagātāki ar vēl vienu tūrisma objektu. Tam pateicoties, Gaujmala pie Vecā ozola kļūst arvien skaistāka un pievilcīgāka gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.
Šo pirmdien Gaujas krastā pie Vecā ozola svinīgi atklāja laivu piestātni un citus tūrisma infrastruktūras objektus. Tie tapuši Strenču novada domes īstenotajā projektā “Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”.
Svētkos izklaidē glābējsuņiGaujā diezgan tālu iestiepjas pontons laivu piestātnei, no kuras uz krastu ved bruģēts gājēju celiņš. Upes krastā, netālu no Vecā ozola stumbra, ir uzstādīts koka galds un soli, informācijas stends, atkritumu urnas un no koka būvēta tualete. Nedaudz tālāk pār atteku virzienā uz publisko pludmali ir uzbūvēts gājēju tilts. Vēl atjaunota ūdenstūristu atpūtas vieta Vācu stigas galā.Sākoties rudenim, pontonu un tiltu demontēs un atpakaļ uzstādīs tikai pavasarī, kad Gaujā rimsies pavasara pali.Strenču novada dome un novada kultūras centrs bija parūpējušies, lai laivu piestātnes atklāšanas svētki pirmdien izdotos atraktīvi un ilgi paliktu atmiņā. Tiklīdz Pepija (skolniece Amanda Paegle) sagaidīja jaunajā piestātnē ar laivu piebraucam savu tēti Kapteiņu Kapteini (režisoru Andri Liepiņu), Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons svinīgi pārgrieza jaunās būves atklāšanas lentu.Diemžēl daļu no organizatoru iecerētājiem plāniem, piemēram, cilvēku vizināšanu ar uzņēmuma “Aktīvā tūrisma centrs EŽI” laivām izjauca pamatīgs lietus.Toties tas neatturēja Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) kinologu suņus, ņūfaundlendiešus Dūdu, Jasonu un Bosiku, un labradorus Loti un Tedi, Gaujā demonstrēt, kā viņi prot glābt slīkstošus cilvēkus. Skatītājiem suņi ļoti patika. Cilvēki ar interesi vēroja, kā glābējsuņi prot, piemēram, izvilkt krastā slīkstošu cilvēku vai arī dažādus ūdenī peldošus priekšmetus.Šie suņi ir speciāli apmācīti cilvēku glābšanai ūdenī un zina, ka cilvēks krastā jāvelk aiz rokas, un viņu nedrīkst saņemt aiz kakla.“Labradori, zeltainie retrīveri un ņūfaundlendieši ir piedzimuši ar instinktu palīdzēt cilvēkam, un viņi var palīdzēt uz ūdens, ja cilvēks ir nonācis nelaimē,” skaidro kinoloģe – instruktore Ingūna Tihomirova. Viņas ņūfaundlendietis, sešgadīgā Dūda, un pārējie Strenčos pirmdien pabijušie glābējsuņi ir kinologu un LKF biedru personīgie suņi, kurus saimnieki speciāli trenē, lai saglabātu glābējsuņu instinktu.Reāli šie suņi nevienu slīcēju nav izglābuši, jo Latvijā pludmalēs viņi nedrīkst atrasties. “Ceram, ka nākotnē mainīs likumdošanu, lai šie suņi varētu reāli strādāt. Viņiem ir pašsaglabāšanās instinkts, un viņi, glābjot slīcēju, mēģinās jebkādā veidā tikt uz krastu un atšķirībā no cilvēka nekritīs panikā,” glābējsuņu plusus nosauc I. Tihomirova. Popularizē pilsētas tēluTagad Strenču novada domes projekts “Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā” faktiski būvdarbu ziņā ir noslēdzies, informē novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.“Ir domas par nākotni, bet tas, kas paveikts šajā projektā, ir ļoti noderīga lieta gan strencēniešiem, gan pilsētas viesiem. Centāmies nedaudz labiekārtot vidi Gaujas krastā,” piebilst pašvaldības vadītājs. Būvdarbus objektā veica firma “Ekers”. Pontonu piegādāja uzņēmums “FLO – TEX”.Piestātnes atklāšanas svētkos Gaujmalā paveikto pirmo reizi redzēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču posteņa vada komandiera vietnieks Aleksandrs Jefimovs, kurš pasākumā informēja klātesošos par drošību uz ūdens.Aleksandrs pats nodarbojas ar ūdenstūrismu un atzinīgi vērtē jaunumus Gaujmalā. “Gan vietējiem tagad būs ļoti labi ar laivu ielaisties upē, gan arī ārzemju tūristiem tiks labums. Viņi redzēs, ka šeit var apstāties, droši atstāt piesietu laivu, izņemt mantas ārā un aiziet uz pilsētu. Laivotāju Gaujā ir daudz, piemēram, daudzi brauc ar Baiļos nomātām laivām. Strenču pilsētas tēla popularizēšanai projektā paveiktais ir ļoti noderīga lieta un ir kas jauns papildu plostniecībai,” saka A. Jefimovs.Strecncēnietis Romāns Polītis savukārt ierosina jaunajā informācijas stendā vai citur Gaujmalā izvietot norādes, lai krastā piestājušie tūristi zinātu, kā nokļūt līdz veikaliem Strenčos.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
