“Redziet, kā te cauri vijas diedziņš. Uzsākot procesu, jāskatās, kur paliek augšējā diega gals un kur ir apakšējais,” tā vakar Valkas Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” vadītāja Inese Pētersone bērniem iesāka atklāt aušanas mākslas noslēpumus.
“Redziet, kā te cauri vijas diedziņš. Uzsākot procesu, jāskatās, kur paliek augšējā diega gals un kur ir apakšējais,” tā vakar Valkas Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” vadītāja Inese Pētersone bērniem iesāka atklāt aušanas mākslas noslēpumus.
Studijā paskatīties uz rokdarbnieču darbiem un iepazīties ar aušanas procesu bija ieradušies Vijciema pamatskolas 5. klases skolēni. Studijas vadītāja bērniem parādīja seno vērpjamo ratiņu, pastāstot, kā agrāk, ar kāju minot koka paminu, saimnieces tina dziju. “Tagad šis process notiek daudzreiz ātrāk, izmantojot īpašu elektrisko aparātu. Tā ietaupās rokdarbniecēm tik svarīgais laiks,” stāsta I. Pētersone. Bērnus gan vairāk interesēja lielās stelles. Zēni interesējās par to uzbūvi, vaicājot, kam katra svira domāta, bet meitenes lielāku uzmanību pievērsa audumu aušanas procesam.
“Vēl visu grūti aptvert. Stelles esmu redzējusi, bet nezinu, vai ar aušanu nodarbošos. Vispirms centīšos izšūt vai uzadīt ko mazāku par segu,” saka skolniece Signija Beikmane. I. Pētersone atzīst, ka bērni uz studiju īpaši bieži nenāk, bet ir skolēni, kurus rokdarbi interesē un viņi lūdz skolotāju organizēt šādu ekskursiju.
Pašas studijas “Saulīte” rokdarbnieces pašlaik aktīvi gatavojas izstādei, kas notiks festivāla “Francijas pavasaris” ietvaros maijā.
“Martā mūsu studijas atvērtā izstāde kultūras namā bija kā ieskaņa Francijas dienām Valkā. Jaunums ir tas, ka aušanā esam apguvušas ažūra tehniku. Pagaidām ažūrā aužam šallītes. Tas ir sākums, tādēļ vispirms izvēlējāmies mazākus darbiņus. Šajā tehnikā var īstenot daudzas idejas. Ir iespējams noaust arī vasarā valkājamu vieglu apģērbu, apmetnīšus. Daļu no šiem darbiem varēs redzēt pieminētajā izstādē maijā. Otrs paņēmiens, ko vēlamies iemācīties, ir skalu tehnika. Ar šo paņēmienu iespējams radīt brīnišķīgu krāsu spēli. Piemēram, vienu pusi audumam tā var noaust vienā krāsā, bet otrai piešķirt gluži citu krāsojumu. Augustā esmu ieplānojusi aizbraukt uz Līvāniem un paskatīties, kā tur rokdarbnieces strādā. Latgalē ir senas aušanas tradīcijas, no kurām daudz ko var mācīties,” atzīst I. Pētersone.
Viņa piebilst, ka abās minētajās tehnikās darinātie audumi lielākā klāstā būs redzami izstādēs nākamajā sezonā, bet pašlaik visa uzmanība pievērsta “Francijas pavasarim” veltītajai izstādei. “Tajā būs gan mūsu adīties cimdi, gan darinātie tautas tērpi, gan sedziņas un aubes, segas un šalles. Vēlamies parādīt visu labāko, kas mums ir, lai Francijas viesiem radītu iespējami plašāku ieskatu par Latvijas etnogrāfiju,” saka I. Pētersone.
