Visbiežāk mākslas skolas audzēkņu vecāki redzami pie iestādes sagaidām savus bērnus pēc nodarbībām. Pagājušajā nedēļā bija citādāk, jo mākslas skolā atklāt darbošanās prieku, no māla gatavojot svilpauniekus, varēja vecāki kopā ar saviem bērniem.
“Pasākumu vērtēju ļoti pozitīvi, jo vecākiem ir iespēja saprast, ko bērns īsti dara. Vai visi vecāki un bērni būs mākslinieki, tas ir cits jautājums, bet vismaz rodas priekšstats, kā top darbi. Jāatzīst, ka ikdienā nesanāk bieži ienākt mākslas skolā, tikai atbraukt pakaļ,” saka mākslas skolas audzēkņa Emīla Vītola tētis Vilnis. Toties viņš priecājas par bērna aktivitātēm, jo tieši mākslas skola ļauj uz apkārt notiekošo paskatīties caur citu skata punktu un ieraudzīt to, ko citi neredz.
Smiltenes mākslas skolas direktora vietniece Astrīda Ķemere stāsta, ka divu dienu garumā uz kopīgām keramikas nodarbībām bija aicināti 1. un 2. kursu audzēkņu vecāki, kas notika radošās nedēļas “Radi” ietvaros.
“Tētis domāja, domāja un izdomāja atnākt. Mēs arī mājās kopā visu ko darām. Gribētu, lai mākslas skolā biežāk notiek šādi pasākumi kopā ar vecākiem,” saka E. Vītols. Patika arī sešus gadus vecajam Jānim Ošiņam, kurš kopā ar mammu atnāca līdzi māsām. “Man te labi patīk, jo te ir labas skolotājas, kuras palīdz,” saka puisēns, kurš pats vēlas mācīties mākslas skolā.
Mākslas skolas direktors Haralds Balodis atklāj, ka jau pirms daudziem gadiem pavasaros rīkotas kopīgas darbošanās vecākiem un bērniem. Tomēr viņam gribētos, lai atsaucība būtu lielāka. “Vecāki diezgan atturīgi izturas. Gribētos, lai vecāki vairāk ar mums kontaktētos un tajā procesā būtu iekšā. Laikam izkustēšanās moments ir visgrūtākais, taču tie, kuri atsaucās, strādāja ar lielu aizrautību,” saka H. Balodis.
