Tas ir nopietni. Ja dambi nesalabos, var tikt pārrauti arī citu ezeru aizsprosti.
“Tas ir nopietni. Ja dambi nesalabos, var tikt pārrauti arī citu ezeru aizsprosti. Dzīvojamo māju ielejā pie dambja ūdens straume, iespējams, vispār aiznestu projām. Bojājumi varētu būt viesnīcai “Park Hotel Brūzis” un dzīvojamai mājai pie spēkstacijas. Varētu ciest tilti Pils ielā, uz Smiltenes – Valkas ceļa un Ezera ielā,” iespējamo vīziju, kas notiktu, ja ūdens straume pārrautu Tepera ezera aizsargdambi, ieskicē Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis.
Tepera dambis, slūžas un aizbīdņi ir viena no hidrotehniskajām būvēm Abula upes kaskādē, un tajā ir atklāti bojājumi. Smiltenes pilsētas dome pasūtīs uzņēmumam SIA “Meliorprojekts” veicamo darbu tehnisko projektu un izmaksu aprēķinus.
No ezera dambī sūcas ūdens
“Pašvaldība ir uzsākusi sagatavošanās darbus, lai novērstu bojājumus Tepera ezera uzstādinājuma aizsargdambī, kura vienā zonā daļēji notiek ūdens filtrēšanās no ezera. Ūdens no ezera sūcas dambī. Dambja noslīdējuma iemesls acīmredzot ir bojāts aizturošais māla ekrāns ezera pusē,” secina U. Rudzītis.
Taču tā nav vienīgā problēma. Pārbaudot Tepera ezera slūžas un ūdens regulēšanas aizbīdņus, šim nolūkam izveidotā darba grupa secināja, ka viens aizbīdnis ir pilnībā izgājis no ierindas, no atlikušajiem diviem darba stāvoklī varētu būt tikai viens. Aizbīdņi ir vajadzīgi plūdos, lai vienmērīgāk sadalītu ūdens plūsmu un tā uz dambi neradītu pārāk lielu spiedienu. Pirms pāris gadiem jau veidojās kritiska situācija. Pēc vairāku dienu ilgušām vasaras lietavām ūdens skalojās uz tilta pie nodegušās pirts.
Vieni gadsimta plūdi jau bijuši
Smiltenes vēsture jau atgādina par vienu nelaimi. 1922. gada Lieldienās atkušņa laikā tika izskalots Tepera ezera dambja viens gals un straume gāzās pāri valnim. Jura Zušmaņa grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi” lasāmas aculiecinieku atmiņas: “Ar katru sekundi straume auga un skaloja varenos dambja mūrus kā smiltis. Milzīgais ūdens krājums nu brīvi gāzās lejup, saceldams velnišķu troksni. Tepera ezera vairs nebija.” Pēc šīs dabas katastrofas vecajā slūžu ailē iebūvēja trīs ventiļus jeb aizbīdņus.
“Ventiļi ir tik sliktā stāvoklī, ka neviens neriskē tos atvērt,” stāsta smiltenietis Andris Teremko. Viņa ģimenes māja Dakteru ielā 4 atrodas vistuvāk Tepera ezera slūžām, ielejā pie dambja.
Pērn augustā A. Teremko uzrakstīja Smiltenes pilsētas domei iesniegumu, pievēršot uzmanību sen ieguldītā ūdensvada bojājumiem dambja augšējā daļā. Veicot pārbaudi, speciālisti konstatēja, ka ūdens no tā nesūcas, ūdens filtrācija notiek caur pašu dambi, skaidro U. Rudzītis.
Gaidāmi ļoti nopietni darbi
“Pilnīgi piekrītu, ka dambis jāsakārto. Bieži dzirdam par plūdiem Rietumeiropā. Kāda garantija, ka tie nevarētu izcelties Latvijā? Mana māja ir vistuvāk dambim un ir visvairāk apdraudēta,” saka A. Teremko. Viņš piebilst, ka, sakārtojot hidrotehniskās būves, jautājumu par Tepera ezeru vajadzētu risināt kompleksi, vairākās kārtās un domāt arī par ezera attīrīšanu no dūņām un sanesumiem.
“Par to jau tiek domāts,” skaidro U. Rudzītis. Projektā plānotas vairākas kārtas: salabot dambi, lai caur to nesūktos ūdens; atjaunot aizbīdņus, lai ezerā varētu regulēt ūdens līmeni; salabot izdrupušo dambja augšpuses betonējumu ezera krastā; padziļināt ezeru Abula upes ietekas vietā un likvidēt sanesumus. U. Rudzītis cer, ka pēc tam Teperī ūdenim vajadzētu kļūt dzidrākam.
“Gaidāmie darbi ir ļoti nopietni. Tos veicot, ezerā ūdens līmeni nāksies pazemināt par aptuveni pieciem metriem,” piebilst domes izpilddirektors. Finansējumu nāksies rast galvenokārt pašvaldības budžetā.
