Veidojot publikācijas par autosportu, parasti intervējam sportistus par viņu panākumiem un neveiksmēm. Bet diezin vai viņi varētu droši atrasties uz starta līnijas un ar pilnu atdevi cīnīties trasē, ja nebūtu labu mehāniķu. Šie cilvēki paliek ēnā, bet viņu darbs ir neatsverams ieguldījums sportistu panākumos. Tāpēc šoreiz jums, mīļie lasītāji, ļausim ielūkoties mehāniķa Raita Klāva (37 gadi) dzīvē. Vai tiešām viņam labāk patīk gulēt zem mašīnas, nekā sēdēt pie stūres? Un cik tad ilgi vīrietis ir gatavs sēdēt garāžā jeb, kā pats saka, savā laboratorijā un ņemties ar dzelžiem? Par to visu smiltenietim Raitim ir, ko teikt.Atmiņā palicis it vissIepazīstinot R. Klāvu ar manis sagatavotajiem jautājumiem, viņš nosaka: “Par to mierīgi es grāmatu varētu sarakstīt. Viss ar autosportu saistītais spilgti palicis atmiņā”.Raitis stāsta, ka ar mašīnu pats sācis braukt diezgan agri, jo tēvs tā gribējis. 12 gadu vecumā, pa ielu vadot automašīnu, “iekritis” uz miliciju. Savukārt ar autosportu nekāda īpaša saistība smiltenietim paaudzēs nav bijusi. Vienkārši ļoti paticis skrūvēt mašīnas. “Strādājot kaut kādus darbus, konstatēju, ka es labāk guļu zem tās mašīnas, nekā pie stūres sēžu,” smaidot saka R. Klāvs.No 16 gadu vecuma Raitis mašīnu sāka taisīt Aldim Bērziņam un Aldim Ķilkutam, kuri brauca ar gazikiem. Tad kādu laiku iestājās pauze. Pēc tam viņš bija mehāniķis autosportistam Aivaram Atvaram, kurš 1999. gada 27. jūnijā Rāceņu trasē Latvijas autokrosa čempionāta posma DI klases braucienā notikušajā avārijā gāja bojā. Pēc traģiskā negadījuma Raitis sāka gatavot mašīnu sacensībām smiltenietim Armandam Grišjānim. Tagad – gaziku īpašniekiem Kristapam Eglītim, Aigaram Ozoliņam, palīdz arī vienam no Liepājas, savukārt žiguļus – Aināram Poikānam, Mārim Meļķim un Edgaram Trallam. Tomēr nav jau tā, ka mehāniķi nemaz neizbrauc ar pašu būvētajām mašīnām. Bija laiks, kad pēc sacensībām mehāniķiem bija pašiem savs kross.Līdzvērtīgi sportistiem“Jāāāā, kādreiz bija arī mehāniķu krosi, kad mēs savas prasmes varējām apliecināt braucot. Iztestējām to, ko paši esam saskrūvējuši. Varētu teikt, ka mēs bijām labākie braucēji. Pierādījām, ka esam spējīgi braukt tieši tāpat kā mūsu sportisti. Bērziņš bija četrkārtējais Latvijas čempions pēc kārtas, tad trīskārtējs ziemas čempions un vēl daudzu citu godalgu īpašnieks. Armands Grišjānis arī kļuva par čempionu,” aizrautīgi stāsta mehāniķis.Interesanti zināt, vai mehāniķiem, redzot, ka pret viņu darbu sportists trasē izturas nevērīgi, negribas to izmest ārā no mašīnas un tālāk braukt pašam. Raitis ietur ilgāku pauzi un saka: “Braukt negribas, bet skarbus vārdus veltīt gan. Kādreiz kaut ko pasaku. Ne jau nosodoši, bet pamācoši. Izstāstu, kā labāk nākamreiz darīt, jo tomēr tā ir liela naudas ieguldīšana. Un nevienam jau viņa nemētājas zemē. Žēl gan sava darba, gan īpašnieka līdzekļu”. Treneris gan R. Klāvs neesot, kaut gan no braukšanas tāpat daudz saprotot. “Kristapam ir daudz mācīts. Laikam jau viņš ir ņēmis vērā, jo šajā sezonā labi panākumi. Klausa mani,” smej K. Eglīša mehāniķis.Dzelži, dzelži, dzelžiKas gan būtu kārtīgs mehāniķis bez saviem instrumentiem! R. Klāvam dzelžu un instrumentu ir gana daudz. Ne velti sarunas laikā viņš teic, ka no dzelžiem viņam ir atkarība jau divdesmit gadus. Dažkārt savā garāžā Raitis pavada dienā pat 12 stundas no vietas. Tajā starp man daudzām nezināmām lietām stāv arī seši motori. Rekords esot bijis 14 vienlaicīgi.Jāsaka, ka autosportistu mehāniķiem ir ne vien rekorddaudz darbarīku un rezerves daļu, bet tās rekordātrumā jāmāk arī pielietot. Ja sportista mašīnai tehniska ķibele atgadījusies sacensību laikā, tad starp braucieniem tā jāpaspēj novērst. “Ja pa lielam sabūvē un zina, kas ir tie švakie mezgli un kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība, tad viss kārtībā. Manā praksē nav tādu stulbu gadījumu bijis, ka tikko krāmēts motors nobrucis vai tamlīdzīgi,” saka Raitis, trīsreiz piesitot pie koka un pārspļaujot pār kreiso plecu.Laikiem mainoties, mainās arī tehnika un cilvēki. Kādreiz krosā no trīsdesmit mašīnām braucienu laikā 15 atkritušas. “Pēdējā laikā tik no 12 viena. Es teiktu, cilvēki gudrāki palikuši, vairāk māk pielietot dažādus mezglus,” domā R. Klāvs.Viennozīmīgi labākā izklaideVīrietis pārliecinoši saka: “Kross ir labākā izklaide”. Ap to saistās tikai labi notikumi. “Kādreiz var iet labāk vai sliktāk, bet nekad neesam apvainojušies viens uz otru. Tam visam mums ir forša pieeja,” saka sportistu mašīnu mehāniķis.Nav grūti uzminēt, kur rīt, 5. jūlijā, būs Raitis. Kā gan viņš, tāpat kā daudzi citi autosporta mīļotāji, spētu laist garām autokrosu Tepera trasē? Uz tikšanos rīt!
