Kad Aleksandrs Juškāns sāka spēlēt saksofonu, mūzika dvēselē aizskāra īpašu stīgu, atceras palsmaniete Līga Ramane.
Kad Aleksandrs Juškāns sāka spēlēt saksofonu, mūzika dvēselē aizskāra īpašu stīgu, atceras palsmaniete Līga Ramane.
Pēc viņas ierosinājuma viesu namā “Cērtenes dzirnavas” satikās Palsmanes pagasta kādreizējā lepnuma — bijušā estrādes orķestra “Palsa” — muzikanti.
Pēc daudziem gadiem viņi atkal kopā uzspēlēja, dziedāja un atcerējās savu vadītāju Mārtiņu Skari. Aizrautīgā mūziķa dzīve traģiski aprāvās 1980. gada 13. oktobrī.
Līga jau agrāk vēlējās sapulcēt bijušos “Palsas” muzikantus no tiem sastāviem, kuri muzicēja Mārtiņa vadībā. “Jutu to kā savu pienākumu, kuru man uzticējis augstāks spēks,” saka Līga. Arī viņa savulaik dziedāja “Palsā”. Tāpat kā vairāki citi ansambļa muzikanti un solistes bija M. Skara skolniece. Estrādes orķestra jeb faktiski ansambļa vadītājs vienlaikus bērniem mācīja dziedāšanu Palsmanes astoņgadīgajā skolā un bija viens no Palsmanes pagasta kultūras dzīves balstiem.
M. Skaris Palsmanē ieradās 1959. gadā pēc Valmieras Pedagoģiskās skolas absolvēšanas un sāka strādāt internātskolā. Pašmācības ceļā apguva ģitāras un akordeona spēli, iemācījās spēlēt klavieres. Internātskolā viņš atrada domubiedrus mūzikā — Alisi Pāžu, Jāni Pāžu, Gunāru Vītolu un Ēriku Zariņu. Sešdesmito gadu nogalē viņi izveidoja ansambli. Tā bija pirmā bezdelīga vēlāk izveidotajam slavenajam estrādes orķestrim “Palsa”.
“Kopā ar “Palsas” panākumiem izskanēja arī Palsmanes vārds,” atceras Līga. Republikas skatēs ansamblis vienmēr ieguva augsto pirmo un otro kategoriju. Tas ļāva koncertēt visā Latvijā. “Palsa” devās koncerttūrēs kopā ar tolaik tautā iemīļoto aktietri Edgaru Liepiņu jeb Hugo Diegu. Septiņdesmitie gadi bija ansambļa ziedu laiki.
“Palsas” mājvieta bija Palsmanes kultūras nams. “Viņi bija liels mūsu pagasta lepnums. Koncertēja visā Vidzemē pārpildītās zālēs. Protams, mēs viņus atbalstījām, kā citādi. Bez pagasta atbalsta ansamblim nebūtu iespējams pastāvēt,” saka toreizējā Palsmanes pagasta padomes priekšsēdētāja Mirdza Apsīte.
M. Skari viņa atceras kā taisnīgu un patiesu cilvēku, kura sirdslieta bija mūzika un kultūra. Kopā ar dzīvesbiedri viņš ģimenē audzināja trīs dēlus.
“Mārtiņam nebija muzikālās izglītības. Visas notis katram intrumentam rakstīja pats. To visu bija apguvis pašmācības ceļā. Mājās mūzika skanēja no rīta līdz vakaram,” atklāj Mārtiņa atraitne Anna.
“Palsas” muzikanti atceras, ka Mārtiņš pret viņiem bija prasīgs un vienlaikus gādīgs, uzmanīgs. “Man bija 14 gadu, kad sāku dziedāt “Palsā”,” atceras Inga Kraukle. “Mārtiņš pret mani izturējās kā tēvs. Ļoti uzpasēja, lai meitēns, kā viņš mani sauca, nenoietu no ceļa.”
Koncerti un balles “Palsas” ikdienā citos darbos strādājošiem muzikantiem bija liela slodze, taču viņi nesūdzējās, atceras Līga. “Visi bijām entuziasti, kurus vienoja mūzika.”
