No sākuma tas viss šķita it kā pa jokam un nenopietni, līdz esam atjēgušies, ka stāvam, iespējams, kārtējā referenduma priekšā.Atjēdzies ir arī premjers Valdis Dombrovskis, kurš tagad aicina Centrālo vēlēšanu komisiju izvērtēt, vai partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) uz referendumu virzītais likumprojekts par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem atbilst Satversmei un vai vērts organizēt otro parakstu vākšanas kārtu. Kamēr Saeimā notikusi politiska stīvēšanās ap likumu par referendumiem, tikmēr PCTVL nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu savākusi. Tā nu tas ir. Kaut vairāki politologi publiski ir ieteikuši ar likumu noteikt tās mūsu valstiskuma konstitucionālās pamatvērtības, par kurām būtu aizliegts rīkot referendumu, liela daļa likumdevēju to ignorēja. Tagad stāvam fakta priekšā. Būtībā referendums par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem ir tie paši centieni panākt, lai krievu valoda būtu otra valsts valoda. Ja visi nepilsoņi kļūs pilsoņi, tad likumsakarīgi izvirzīsies jautājums, kādēļ lielas daļas likumīgo pilsoņu dzimtā krievu valoda nedrīkst būt valsts valoda. Par to kliegs visi Kremļa ideoloģiskie rupori. Visticamāk, tas notiks arī tagad, ja aizliegs parakstu vākšanas otro kārtu. Atskanēs izbrīnīti sašutuma saucieni – kā tad tā? Pirmās kārtas parakstu vākšana bija likumīga, bet tālākais process nelikumīgs? Latvijai piedēvēs diktatūru, mazākumtautību cilvēku apspiešanu un tā tālāk. Mūsu politiķi ir daudz ko nokavējuši, bet Latvijas kā brīvas nacionālās valsts pretinieki nesnauž un pārvērš šo kavēšanos par ieroci pret mums pašiem.
