Pie durvīm klauvē Lieldienas – lielākie kristīgās baznīcas svētki un Jēzus augšāmcelšanās godināšana. Baznīca ir paredzējusi gana daudz dienu jeb Kluso nedēļu tam, lai cilvēki pārdomātu svarīgākos atpestīšanas notikumus, Kristum pieceļoties no kapa. Ja cilvēks nav ticīgs, tad kristiešu Lieldienām veltītas četras brīvas dienas domājošiem ļaudīm var izraisīt disharmoniju dvēselē, – it kā kaut ko svinam, bet ko tad īsti? Zaķi un olu krāsošana ir šo svētku ārišķīgi atribūti, kas domāti bērnu priekam. Nez vai mītiska tēla, Lieldienu garauša, atcilpošanu var svinēt racionāli domājošs pieaudzis cilvēks. Kristiešiem Lieldienas ir lielāks notikums pat par Ziemassvētkiem, jo Kristus augšāmcelšanās simbolizē uzvaru pār nāvi, apliecinājumu dvēseles nemirstībai. Personīgi pieredzot Dieva (Visuma jeb augstākās enerģijas) esamību, vairs nav šaubu vai neskaidrību par Baznīcas svētku būtību, un tie ir iepriecinošs apliecinājums tam, ko tu jau zini. Ceļš, kā cilvēki nonāk līdz atskārsmei, katram ir savs, – vienam īsāks, citam garāks, taču sasniegts tiek viens mērķis. Tā ir saviļņojoša, kā silta sega sasildoša atziņa par to, ka Dieva esamība ir visaptveroša, bezgalīga mīlestība. Šī atskārsme ir ļoti nepieciešams enkurs mūsdienu cilvēka prātam, kas ir ikdienas eksistences problēmu nomocīts, stresa un racionālu un iracionālu baiļu nospiests, nomaldījies surogātattiecībās un izmisis no mīlestības deficīta. Kosmiskā (dievišķā) un cilvēciskā aspekta mijiedarbība mani ļoti fascinēja ASV dzīvojošās mākslinieces Vijas Celmiņas personālizstādē “Dubultā realitāte”, kas nesen atvērta mākslas muzejā “Rīgas birža” – konkrēti mākslinieces darbos ar zvaigžņotas debess un okeāna skatiem. Cilvēks tiek uzrunāts caur to, kas viņam ir apkārt. Ir tikai nepieciešams pašam kļūt par meklētāju, un ikdienišķo viņš redzēs citām acīm.
