Siltā jūlija vakarā, kad smaržo svaigi nopļauta zāle, atgulies pagalmā uz segas, gaidi, kad satumsīs debesis, un vēro tajās iemirdzamies zvaigznes… Ceriņu un jasmīnu ziedēšanas laikā apskurbsti no smaržas un pirmā spilgtā vasaras zaļuma koku lapās… Staigā basām pēdām, ļaujot tās kutināt zālei… Un jūties laimīgs savās mājās.
Tāda – laimīga – Smiltenes pagasta “Akmeņos” ir Lukaševicu ģimene: Ilze (uzņēmuma “8CBR” juriste), Mintauts (firmas “Smiltenes ceļinieks” līdzīpašnieks un vadītājs) un viņu bērni Annija (Smiltenes ģimnāzijas 11. klases skolniece) un Edmunds (Rīgas Tehniskās universitātes 4. kursa students). Savas mājas viņi izveidojuši tādas, kādas vēlējās. Ar savu darbu pārvērtuši kādreiz pirmajā Latvijas brīvvalstī iekoptas un vēlāk nolaistas saimniecības drupas, brikšņus un latvāņu “paradīzi” par sakoptu vidi, kurā justies labi, kur priecēt acis un sirdi un relaksēties pēc darba dienas.Šogad vietējās pašvaldības rīkotajā konkursā “Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2014” vērtēšanas komisija atzina “Akmeņus” par uzvarētāju nominācijā “Viensētas pagasta teritorijā”. Saimniecību līdzdalībai konkursā pieteica Brantu un Smiltenes pagastu pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere.Braucot pa autoceļu Valmiera – Smiltene, “Akmeņi” piesaistījuši garāmbraucēju uzmanību gan kā vieta, kas gluži kā mītiskais putns Fēnikss ir simboliski atdzimusi no pelniem, gan ar interesanto arhitektūru. Dzīvojamā māja ir uzbūvēta, saglabājot pirmskara Latvijas laikā mūrētās kūts akmens sienas. Īpašumu Smiltenes pievārtē Lukaševici nopirka pirms 20 gadiem, pakāpeniski atjaunoja un tagad bauda sava darba augļus. Pie mājas ir iekopts plašs zāliens un apstādījumi, kuros dominē skujeņi. Tie pārsvarā iegādāti akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Strenču kokaudzētavā vai arī tos uzdāvinājuši vecāki, radi, draugi, kolēģi vai kaimiņi. Aiz mājas karstās vasaras dienās paēnu sniedz vecās vīksnas, bet veldzi – dīķis, kurā saimnieki audzē karpas. Draugi ciemos brauc ar baltmaizi, lai varētu zivis pabarot un redzēt, kādā ātrumā pazūd dīķī iemestās maizes šķēles. Netālu no dīķa sākas dzīvžogs no 400 eglītēm: skaistumam, trokšņa slāpēšanai un skata aizsegšanai. “Vakaros dodamies ekskursijā pa īpašuma teritoriju. Tad kopā ar bērniem, ja viņi ir mājās, suni un kaķi izstaigājam un apmīļojam saimniecību un kopā priecājamies par dabu un izdarīto,” teic Ilze.
