Šogad 19. martā apritēja 120 gadu kopš Smiltenes valsts ģimnāzijas direktora un ļaužu cienīta pilsētas sabiedriskā darbinieka Valdoņa Kalniņa dzimšanas dienas.
Šogad 19. martā apritēja 120 gadu kopš Smiltenes valsts ģimnāzijas direktora un ļaužu cienīta pilsētas sabiedriskā darbinieka Valdoņa Kalniņa dzimšanas dienas.
Šim notikumam “Ziemeļlatvijas” uzmanību pievērsa smilteniete Biruta Zegnere, gleznotāja un tēlnieka Jaņa Zegnera meita, — lai mūsdienu Smiltenes sabiedrība neaizmirstu V. Kalniņu, sava laika Smiltenes jaunatnes audzinātāju. Smiltenes valsts ģimnāziju viņš vadīja no 1920. līdz 1940. gadam.
V. Kalniņu savā vēstures grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi” vairākkārt pieminējis Juris Zušmanis. “Viņš bija ļoti ievērojams, gaišs cilvēks, skolēnu iecienīts pedagogs. Secinu, ka V. Kalniņš bija ne sliktāks par citu ievērojamu Smiltenes ģimnāzijas direktoru Elmāru Blīgznu,” balstoties uz izpētītajiem vēstures materiāliem, saka J. Zušmanis.
Līdz mūsdienām saglabājies Smiltenes pilsētas sabiedrības apsveikuma teksts V. Kalniņam viņa 50. dzīves jubilejā, datēts ar 1936. gada 19. martu: “Šodien Smiltenes valsts ģimnāzija un tās organizācijas, kurās mums ir gods ar jums kopā darboties, atzīmē ar dziļu cieņu jūsu nostaigātos dzīves gadus. Arvien esam augstu vērtējuši jūsu godaprātu un dziļu taktu, kas cilvēku attiecībās un sabiedrībā ir pats vērtīgākais. Mēs esam vērojuši jūs skolas vadītāja gaitās, un jūsu rīcība un pārliecinošā Tēvijas mīlestība ir bērnu vecākiem vislielākais gandarījums un laime, lai izaudzinātu mūsu zemē tādus darbiniekus, kuri ar saviem darbiem celtu godā mūsu zemi un tautu.” Apsveikumu parakstījusi Smiltenes valsts ģimnāzijas vecāku padome, Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes padome, Smiltenes aizsargu nodaļa, Smiltenes skolu biedrība, Smiltenes valsts lauksaimniecības mācības iestāde, Smiltenes skolas.
J. Zušmaņa vēstures grāmatā “Smiltene. Laiki un likteņi” minēti šādi inženiera, Smiltenes valsts ģimnāzijas direktora un fizikas skolotāja V. Kalniņa biogrāfijas dati: “Dzimis 1886. gada 19. martā Ļaudonas pagastā, kur iegūta pirmā izglītība. Pēc reālskolas beigšanas Rīgā (1905. g.) iestājies Rīgas Politehniskā institūta mehānikas nodaļā, kuru Pirmā pasaules kara laikā evakuēja uz Maskavu. Atgriežoties Latvijā (1919. g.), strādājis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijā, pēc tam neilgu laiku bijis Rīgas 4. vidusskolas skolotājs. Tā bija profesija, kas V. Kalniņam iepatikās. 1920. gadā viņu nosūtīja darbā uz Smilteni. V. Kalniņam nācās strādāt vairāku valdību laikā, kas vairāk vai mazāk ietekmēja arī darbu skolā. 1926. gadā viņš iegādājās zemi, un pēc sešiem gadiem tika iesvētīta G. Vernera projektētā dzīvojamā māja Dakteru ielā 61. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Miris 1945. gada 11. februārī, apglabāts Smiltenes ev. lut. draudzes kapsētā.”
Brīvajā laikā V. Kalniņš aizrāvās ar šaha spēli. Izveidoja “Cerības pulciņu” jeb jauniešu pretalkoholisma organizāciju.
