Kamēr vieni ceļi Latvijā tiek sakārtoti, kas ir tikai apsveicami, tikmēr Smiltenes novadā ir valsts nozīmes ceļu posmi, par kuru bēdīgo stāvokli gan iedzīvotāji, gan pašvaldība atbildīgajām amatpersonām norāda jau vairāku gadu garumā.
Piektdien, 12. jūnijā, Smiltenē notikusī satiksmes ministra Tāļa Linkaita reģionālā vizīte cerību uz ātru risinājumu nesniedza. Smiltenes novada dome piektdien satiksmes ministram atgādināja gan par valsts reģionālo autoceļu P24 Smiltene–Valka posmā no pilsētas līdz pat novada robežai, jo ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī un apdraud satiksmes dalībniekus, gan par valsts vietējo autoceļu ar grants segumu Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe, kura tuvumā dzīvo daudz cilvēku. Šo ceļu intensīvi izmanto ne tikai vietējie uzņēmēji un lauksaimnieki, bet pie tā atrodas arī vairākas derīgo izrakteņu ieguves vietas un notiek kravu pārvadājumi, kā rezultātā ceļam tuvējo māju iedzīvotāji dzīvo putekļos.
Pagaidām sola stabiņus
un viduslīniju
“Ziemeļlatvija” jau vairākkārt rakstījusi par šo tēmu, arī par vairāk nekā 600 Palsmanes un Variņu pagastu iedzīvotāju vēstuli Latvijas Republikas Saeimai, Satiksmes ministrijai, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Smiltenes novada pašvaldībai ar lūgumu ieklāt melno asfalta segumu 5,5 kilometru garā ceļa posmā no Palsmanes līdz Variņiem (jau nodēvētam par dolomīta ceļu dolomīta šķembu pārvadājumu dēļ no karjeriem Smiltenes un Apes novados). Iedzīvotāji būtu priecīgi pat par dubulto virsmas klājumu, ja asfaltam naudas nav, jo arī šāds ceļa klājums neput.
“Es parasti solu to, ko varu izdarīt, un, ņemot vērā, ka tuvākajos gados šis konkrētais ceļš nav iekļauts akūti labojamo ceļu sarakstā, attiecīgi pagaidām neko solīt nevaru,” “Ziemeļlatvijai” vizītes laikā Smiltenē par autoceļu Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe skaidroja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš uzsvēra, ka Satiksmes ministrija vispirms grib atrisināt ilgi nerisināto Vidzemes šosejas stāstu, lai vidzemniekiem, arī smilteniešiem, braukt pa Vidzemes šoseju būtu līdzeni (jau rakstījām, ka Smiltenes novadā šovasar plānots atjaunot Vidzemes šosejas virsmas segumu posmā no apļveida krustojuma ar autoceļu Smiltene–Gulbene līdz pagriezienam uz Raunu).
Naudu satiksmes ministrs nesola arī valsts reģionālā autoceļa Smiltene–Valka pārbūvei, kas ir jau tik sliktā stāvoklī, ar sadrupušām nomalēm, ka ar virsmas atjaunošanu cauri vairs netikt, šim objektam nepieciešama pamatīga rekonstrukcija, lai neveidotos satiksmei bīstamas situācijas. Šis ceļš ne tikai savieno Smilteni un Valku, bet smilteniešiem ir arī tuvākais ceļš uz Igauniju.
“Administratīvi teritoriālās reformas atbalstīšanai ir izdalīta programma 300 miljonu eiro apmērā reģionālajiem ceļiem, kur būs iespēja arī topošajam, lielajam Smiltenes novadam īstenot savus sapņus par labākiem ceļiem. Taču Valkas novads “mērnieku laikos” ir palicis kā Valkas novads, bet Smiltenes novads – kā Smiltenes novads, un attiecīgi šis savienojošais ceļš nav prioritārajā sarakstā, kas veltīts administratīvi teritoriālās reformas nodrošināšanai,” skaidro Tālis Linkaits.
Tas, ko satiksmes ministrs sola izdarīt attiecībā uz ceļu Smiltene–Valka, ir uzkrāsot ceļa viduslīniju un aprīkot ceļu ar atstarojošiem signālstabiņiem, kas diennakts tumšajā laikā ļauj autovadītājiem labāk orientēties uz ceļa. “Stabiņi un viduslīnija līdz šim ceļam nonāks agri vai vēlu,” intervijā “Ziemeļlatvijai” teica Tālis Linkaits.
Nauda būs attīstības centriem
Piektdien notikušās vizītes laikā Smiltenē satiksmes ministrs uzklausīja arī Smiltenes novada domes vadības stāstījumu par pašvaldības darbu un novada attīstības prioritātēm un apskatīja pašvaldības investīciju objektus, piemēram, Daugavas ielas un Baznīcas laukuma posma pārbūvi Smiltenes centrā. Vēl ministrs apmeklēja arī vienu no vecākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem Latvijā SIA “8CBR”, kas ir arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Smiltenes novadā un nodrošina darba vietas vairāk nekā 200 darbiniekiem.
“Šis ceļu būves uzņēmumiem ir strādāšanas laiks,” “Ziemeļlatvijai” atzīst SIA “8CBR” valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs, proti, nozarē ir daudz valsts pasūtītu objektu. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja par 75 miljoniem eiro, ko valdība nolēma no valsts budžeta piešķirt Satiksmes ministrijai projektu īstenošanai autoceļu jomā. Ir arī jau pieminētā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīva par 300 miljonu eiro programmu reģionu ceļu atjaunošanu.
“Strādājam ar atlocītām piedurknēm. Paldies par piešķirto apjomu! Darām daudz, taču varam izdarīt tik, cik uzņēmumam ir resursu. Esam pieņēmuši papildu strādniekus, kā rezultātā teju 30 cilvēki ir dabūjuši darba vietas mūsu uzņēmumā. Attīstāmies, un mūsu uzņēmumam šīs lietas nākušas par labu,” teic Andris Lacbergs.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits piektdien ieradās arī profesionālās izglītības kompetences centrā Smiltenes tehnikumā, kur tehnikuma direktors Andris Miezītis ministru iepazīstināja ar tehnikuma piedāvājumu ceļu būves izglītības jomā.
Vizītes noslēgumā Tālis Linkaits “Ziemeļlatvijai” atzinīgi izteicās par Smiltenē redzēto, uzsverot, ka Smiltene ir viens no veiksmes stāstiem Latvijā. “Smiltenē ekonomiskā aktivitāte aug, pateicoties ļoti spēcīgiem, aktīviem vietējiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, tādējādi izlīdzinot riskus. Smiltene ir pievilcīgs darba devējs, pievilcīga dzīves telpa. No objektiem, ko mums šodien rādīja, secināms, ka pašvaldība mēģina šo dzīves telpu padarīt cilvēciskāku tieši kājāmgājējiem, lai cilvēkiem būtu iemesls ilgāk uzturēties pilsētas centrā, ne tikai atbraukt, nolikt mašīnu, iepirkties un doties projām. Manuprāt, tas ir pareizais virziens, kā mūsdienīgām pilsētām būtu jādzīvo. Mēs no savas puses šādiem attīstības centriem esam gatavi piedāvāt finansējumu gan uzņēmējdarbības atbalsta programmās, gan arī tur, kur būvējam ceļus, jo uzskatām, ka perspektīva ir tur, kur ir ekonomiskā aktivitāte, – tur dzīvo cilvēki, brauc transports,” norāda satiksmes ministrs.
Savukārt Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgara Avotiņš “Ziemeļlatvijai” teic, ka pašvaldība turpinās no savas puses atgādināt atbildīgajām valsts institūcijām par finansējuma piešķiršanu gan jau pieminētajam “dolomīta ceļam”, gan reģionālajam autoceļam Smiltene–Valka, kas ir pašvaldības prioritāšu sarakstā.
