Man pieder īpašums, kas robežojas ar zemi, pa kuru iet piebraucamais ceļš pie manas mājas. Šo zemi nupat ir privatizējis kaimiņš, kurš nevēlas, ka es pa šo ceļu braucu. Kā man rīkoties?
Ja jūs izmantojat kaimiņa zemi, lai piebrauktu pie savas mājas, un šis ceļš ir iezīmēts kaimiņa zemes robežu plānā, kā apgrūtinājums ierakstīts Kadastra reģistra sistēmā un nostiprināts zemesgrāmatā jūsu īpašumam kā tiesība, savukārt kaimiņa īpašumam kā apgrūtinājums, tad kaimiņa īpašums ir apgrūtināts ar ceļa servitūtu, kas kaimiņam ir jārespektē. Jūsu īpašums šādā gadījumā ir valdošais nekustamais īpašums, savukārt kaimiņa īpašums ir kalpojošais nekustamais īpašums. Iespējams, jūsu kaimiņš nezina šīs likuma normas. Jūs varat konsultēties ar tuvumā praktizējošu notāru, kurš kā neitrāls un neieinteresēts profesionālis jums abiem izskaidros likuma prasības un sniegs padomu attiecību tiesiskam noregulējumam. Ja ceļa servitūts nav ierakstīts zemesgrāmatā un jūsu zemesgabalu pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, arī tad jums ir tiesības lietot braukšanai citos zemesgabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna. Šādā gadījumā jums ir jāvienojas ar kaimiņu par ceļa servitūta nodibināšanu un lietošanas kārtību. Ja vienoties neizdodas, jūs varat vērties tiesā par ceļa servitūta nodibināšanu.
Mana meita ar klasi brauc ekskursijā uz Berlīni. Skolotāja ir teikusi, ka nekādas pilnvaras no vecākiem nav vajadzīgas. Vai tā tiešām ir? Vai neradīsies kādas problēmas?
Jūsu bažas par to, vai meitai nevarētu rasties problēmas ceļojot bez pilnvaras, ir pamatotas. Šajā jautājumā būtiski nošķirt divas lietas – kārtību, kas attiecas uz robežas šķērsošanu, un kārtību, kas attiecas uz bērna interešu pārstāvību. Ja skolotāja domā par robežas šķērsošanu – taisnība, pilnvara vai vecāka piekrišana nav nepieciešama. Ja bērns ceļo uz Vāciju, nepieciešams vienīgi ceļošanai derīgs dokuments, jo kā Latvija, tā Vācija ir Šengenas līguma dalībvalstis un Šengenas līguma dalībvalstu iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā bez personu robežkontroles. Dodoties uz jebkuru Šengenas valsti, vienmēr līdzi jābūt pasei vai personas apliecībai jeb elektroniskajai identifikācijas kartei (eID). Tomēr vecākiem katrreiz ieteicams pirms plānotā ceļojuma pārliecināties, vai valsts, uz kuru vai caur kuru bērnam plānots ceļot, nav noteikusi kādas papildu prasības (papildu dokumentu uzrādīšanu) saistībā ar bērnu ceļošanu. Tāpat arī aģentūrai, kura sniedz pasažieru pārvadājumus un kuras pakalpojumus izmantos bērns, lai nokļūtu citā Šengenas valstī, var būt kādi savi noteikumi.
Svarīgi apsvērt arī bērna interešu pārstāvību. Nepilngadīgām personām nav rīcībspējas, tādēļ bērni nevar paši sevi pārstāvēt. Līdz ar to var rasties situācijas, kad bērnam, atrodoties ārzemēs citas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta pilnvara. Piemēram, ja atgadījies nelaimes gadījums vai kāda cita problēmsituācija, bez šī dokumenta pavadošā persona nav tiesīga pārstāvēt bērna likumīgās tiesības un intereses. Tāpēc, ja bērns ceļojumā dodas ar klasi, tad bērna interesēs ir izdot pilnvaru jūsu izvēlētai uzticības personai, kas vajadzības gadījumā pārstāvēs bērna intereses jūsu vietā.
