Vislielāko interesi joprojām izraisa zinātnieku atklājumi, kas saistīti ar astronomiju.
Vislielāko interesi joprojām izraisa zinātnieku atklājumi, kas saistīti ar astronomiju. Pagājušajā nedēļā Krievijas televīzijas kanālos bija divas sensacionālas ziņas — par Saules sistēmas desmitās planētas atklāšanu un 5000 gadu vecas observatorijas atklāšanu izrakumos Baškīrijā.
Trīs amerikāņu astronomi paziņoja, ka esot atklājuši Saules sistēmas desmito planētu, turklāt tā esot pusotras reizes lielāka par Plutonu un atrodas aptuveni 15 miljardu kilometru attālumā. Astronomi jau vairāk nekā pirms gada paziņoja par Sednas atklāšanu, taču lielākā daļa speciālistu to atteicās klasificēt kā planētu. Jaunākie novērojumi to atļauj klasificēt tikai un vienīgi kā Saules sistēmas ārējās daļas planētu, tomēr astronomu vidū vienprātības nav.
“Patiesībā šis atklājums nav nekas pārsteidzošs. Saules sistēmas ārējā ir tā saucamā asteroīdu josla un tajā atrodas daudz debess ķermeņu. Arī Plutons, pēc agrāk pieņemtiem kritērijiem, neatbilst planētas statusam. Ar Sednu ir gluži tāpat. Manuprāt, tā ir lingvistiska spēle, jo saprotams, ka ar šādu atklājumu jebkurš astronoms ieraksta savu vārdu pasaules vēsturē. Jaunatklātais debess ķermenis ir tik tālu, ka tā novērojumi ir ļoti aptuveni,” uzskata Astronomijas attīstības fonda (AAF) preses sekretārs, šīs zinātnes entuziasts Andis Sedlenieks. Jaunatklātajai planētai dots pagaidu nosaukums 2003 UB313. Novērojumi ļaujot secināt, ka jaunā objekta virsma atgādina Plutonu, jo sastāv no kalnu iežiem un sasaluša metāna.
Unikāls atklājums nupat noticis Baškīrijā, kur atrasta 5000 gadu veca observatorija. To pašlaik atrok un pēta. Nevienam no projektā iesaistītajiem ārzemju zinātniekiem nav nekādu šaubu, ka šī observatorija ir gandrīz slavenās Stounhedžas akmens stabu kopija. Zinātnieki vēl nav īsti vienojušies, vai Stounhedža, kuru uzcēla druīdi 2600 – 2200 gadus pirms mūsu ēras, ir kulta celtne vai observatorija. Interesanti, ka abas šīs observatorijas atrodas vienādos platuma grādos. Protams, atklājuma vaininiekiem netrūkst arī oponentu. “Es vēl neesmu neko dzirdējis par objektu Baškīrijā, bet, ja tas ir līdzīgs Stonhedžas veidojumam, tā varētu būt arī kulta celtne, kurā veikti vienkāršākie Saules un Mēness novērojumi, kas nepieciešami kalendāra veidošanai,” pieļauj A. Sedlenieks.
