Zināt nav tas pats, kas paredzēt. Ja izbrauksim no Rīgas pa Daugavpils šoseju nekur nenogriežoties, noteikti nokļūsim Daugavpilī. Ja brauksit pa Vidzemes šoseju nenogriežoties blakus ceļu atzarojumos, nokļūsim Pleskavā. Ja ceļa nezinātājs zinātājam jautās, kā nokļūt Daugavpilī, zinātājs parādīs virzienu. Vai tā ir pareģošana? Nē! Tās ir zināšanas. Cita situācija būs, ja jautātājs prasīs, kā var nokļūt Cēsīs vai Alūksnē. Var atbildēt cilvēks, neko nezinādams vai aptuveni zinādams ceļu. Tā nu sākas cilvēku muļķošana, un tā vairs nav zināšana, bet negodīgums, ko tautas sadzīvē sauc par pesteļiem. Ja ceļa rādītājs runās pārliecinoši, izmantojot dažādas šeit nevajadzīgas visiem zināmas patiesības, lai stāstījums būtu ticamāks, ceļotājs noticēs un dosies ceļā. Ne Cēsīs, ne Alūksnē viņš nenokļūs bez droša zinātāja palīdzības. Lūk, tāda ir atšķirība starp zināt un paredzēt. Tātad ceļa rādīšanas pratējs izmanto ceļa prasītāja ticību. Astrologs, pareģotājs arī izmanto cilvēku ticību, kura bieži saistīta ar cilvēka, jautātāja smagu psihisku vājumu, zaudējumu vai vēlēšanos. Karavadonis Gaijs, Jūlijs Cēzars par šīm situācijām sacījis: “Ja cilvēks kaut ko ļoti vēlas, tad viņš sāk tam ticēt un beidzot to pieņem par patiesību.” Uz šīs atziņas bāzējas astrologu, čigānu un citu pareģotāju panākumi. Čigāniete, darbodamās iepriekš kādā lauku mājā, bez zīlēšanas nemanot visu uzzināja par kaimiņu mājas ļaudīm, par to paražām, vainām slimībām u. c. notikumiem. Nākamajā vietā viņa zināja pareģot šiem cilvēkiem pagātni un nākotni daudz ticamāk.
Astroloģija savā darbībā izmanto un iepin zinātni, un tā nezinātājam piešķir lielu ticamību. Kaut ko par astroloģiju zina arī tāds cilvēks, kura prāts aizņemts ar naudas pelnīšanu un izklaidi. Zemapziņā arī tam tā ir kaut kas varens. Astrologi sevi bieži vien rāda kā īstenus zinātniekus, kuri tiek apmācīti īpašās mācību iestādēs. Ja jau kāds astrologs uzstājas kā sagatavots augstākā vai zemākā astroloģijas skolā, pakāpe viņam ticēt cilvēku acīs palielinās. Astroloģijas atzinējam izzūd atšķirība starp cilvēces pamatzinātni astronomiju un tumsonības sašūmējumu astroloģiju. Kas zina, varbūt ir arī kādas godīgam cilvēkam nezināmas zagļu skolas? Astrologam paredzēšanai esot jāzina cilvēka dzimšanas brīdis. Kā to var pateikt precīzi? Ja precizitāte nav svarīga, tad nav jēgas prasīt dzimšanas momentu. To abšaubīja jau sengrieķi. Nav saprotams, kā dzimšanas momentu attiecināt uz tiem, kuri nākuši pasaulē “krekliņā” vai ar ķeizargrieziena palīdzību. Avīzēs publicēti astrologa norādījumi doti visām zodiaka zīmēs dzimušajiem. Cik tie ir izplūdināti un norādījumi vienādi visiem. Atšķiras tikai izklāstījuma veids. Tātad pareģojumi un norādījumi šajā dienā gandrīz visiem vienādi. Ja mēs esam kalnos, tad droši varam minēt daudzas nelaimes un nepatikšanas, kas saistītas ar Kesona kalnu slimību. Ja sācies ciklons un lietus līst, tad labi nāks miegs, parkā apklusīs putni, cilvēki kļūs nervozi. Tā Kesona slimības vai ciklona gadījumā būs vienmēr, un to pareģošana nav vajadzīga. Ja kaut kas dabā regulāri atkārtojas, norisi var paredzēt jebkurš zinātājs. Pareģojumam te nav vietas.
Var minēt konkrētu šādas situācijas norisi. No tūkstošiem iespēju kaut kas jau sakritīs, ko būs šajā situācijā pareģojis zīlnieks vai astrologs. Vairāk gan nesakritīs. Pārējais atkarīgs no cilvēka godīgas domāšanas. Lūk, godīgi domāt mēs ne visi gribam un spējam. Filozofs Imanuels Kants kādreiz izteicies: “Ak, kaut Jums būtu drosme domāt!” Jā, domāšanai arī vajadzīga drosme. Nedomāšana un akla ticība pesteļotājiem cilvēkam atņem laiku un spēju redzēt īstenību un pareizi rīkoties visos gadījumos. Tie, kuri to visu kultivē apmuļķotajiem nemanot, pelna miljonus, lai arī senos laikos pareģonim kļūdas dēļ bija jāzaudē paša galva.
