Šī bija jau astotā vasara, kad Smiltenes ceļotāju klubiņš “Smiceks” kopā ar līdzbraucējiem devās iepazīt kādu no Eiropas zemēm. “Šoreiz brauciens bija pats garākais – 11 dienas,” stāsta klubiņa līderis un ceļojumu organizētājs Gunārs Auders. Tas aizveda ceļotājus uz Vācijas skaistākajām pilīm Bavārijā, Eiropas pundurvalsti Luksemburgu, Eiropas tiesas mājvietu Strasbūru Francijā un citām vietām, apliecinot, ka daudziem ļaudīm šķietami labi zināmajā Rietumeiropā joprojām ir vietas un lietas, par ko brīnīties. Tāds ir ledus vīns, ko Vācijas vīndari ražo no naktī uz lauka sasalušām vīnogām, vai “puķu dobes” Francijas pilsētā Strasbūrā, kurās, pieejot tuvāk, izrādās, aug garšaugi.Pasmaržo “Ķelnes ūdeni”Jau ierodoties Vācijā, Gunāru un citus ceļotājus sajūsmina Hannoveres pilsētas Herenhausena baroka ainavu parks un oranžērija ar eksotiskiem augiem. Parkā atrodas viena no augstākajām strūklakām Eiropā, kas ūdeni uzšļāc 82 metru augstumā. Šovasar strūklaku ieslēdz tikai divas reizes dienā. Arī Vācijā krīze ir aktuāls temats.Ķelnē noteikti jāredz Vācijas slavenā celtne – majestātiskais, augstais Ķelnes doms. To sāka celt 1248. gadā, bet pabeidza 1880. gadā. “Tur viss ir apbrīnas vērts,” secina G. Auders un kā piemēru nosauc gotisko interjeru, logu vitrāžas un pasaulslavenu relikviju – šķirstu ar Trīs Austrumu gudro pīšļiem. Ķelnē atrodas arī Odekolona muzejs, jo pilsētā pirms 300 gadiem sākās “Eau de Cologne” jeb odekolona “Ķelnes ūdens” slavas gājiens. Smaržūdeni radīja itāļu parfimērs Johans Marija Farins Ķelnē un nosauca pilsētas vārdā. Kafija ar brendiju un putukrējumuSmiltenieši ceļojumā iegriežas daudzās Vācijas pilsētās. Katrā ir tikai tai raksturīgi apskates objekti. Piemēram, Koblencā, Mozeles un Reinas upes sateces vietā, atrodas par Vācu stūri nosaukta zemes strēle. Tajā novietota iespaidīga Vilhelma I statuja, kurā ķeizars attēlots, sēžot zirgā. “Cilvēks tai blakus izskatās pēc mazas skudriņas,” salīdzina Gunārs. Ar prāmi pārceļoties pāri Reinas upei, ceļotāji nokļūst skaistā vīndaru pilsētiņā Rūdesheimā. Tur darina ne tikai vīnu, bet arī Asbaha brendiju. Ražotne ir sena, dibināta 1892. gadā. Rūdesheima lepojas pat ar speciālu kafiju ar Asbaha brendija un putukrējuma piedevu. Ādolfa Štorcela vīna darītavā ceļotāji savukārt degustē dažādus vīnus, citu par citu garšīgākus. No vīndara viņi arī uzzina par ledus vīna ražošanu. Vīnogām uz lauka naktī jāsasalst, un temperatūrai jābūt mīnus astoņiem grādiem. Ogas jānolasa tajā pašā naktī, citādāk tās nobirst un zaudē kvalitāti. Lai darbu pabeigtu līdz rītausmai, palīgā nāk ļoti daudz ļaužu. Valsts, kur skolā iet četrgadīgieNo Vācijas ceļotāji met loku līdz Luksemburgai. Gunārs stāsta, ka mazā zeme izpelnījusies pasaulē bagātākās valsts statusu, rēķinot iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.Gunāru pārsteidz tas, ka Luksemburgā bērni sāk mācīties no četru gadu vecuma un līdz skolas beigām apgūst piecas valodas. Mācību priekšmeti dažādās valodās ir jau no 1. klases. “Brīnījāmies arī par dīzeļdegvielas cenu, kas ir mazāk par 60 santīmiem litrā, pārrēķinot mūsu naudā,” piebilst ceļotājs.Tālāk maršruts ved atpakaļ uz Vāciju un tās pilīm. 18. gadsimtā uzceltā Ludvigsburgas pils, devēta arī par Švābijas Versaļu, ir milzīgs, ar garām galerijām savienots ēku komplekss. Pilī ir daudz gleznu un citu mākslas darbu. Tūristi tās var apskatīt tikai gida pavadībā, jo pavadonis telpas atslēdz un pēc tam aizslēdz. “Divu stundu laikā izstaigājām tikai daļu no 452 istabām un uzzinājām dažādus faktus par pilī kādreiz dzīvojošiem augstmaņiem. Beigās mūsu galvās bija haoss, jo tik plašu informāciju ir grūti aptvert,” pasmaida Gunārs.Pie pils – 30 autobusu Trīs dienas ceļotāji pavada Bavārijā, Alpu kalnu apvidū. Tā ir karaļa Ludviga II piļu zeme. Linderhofas pilī visas zāles ir apzeltītas, izņemot vienu – sudraba zāli. Noišvānšteinas jeb pasaku pils ir slavena visā pasaulē. “Tās celtniecībā izmantoti dažādi stili, kas kopumā rada neaprakstāmu skaistumu. Priecājamies, ka pils apmeklējumu rezervējām iepriekš, un mums nebija jāgaida vairākas stundas kā daudziem citiem tūristiem. Laukumā saskaitījām vairāk nekā 30 autobusu,” stāsta Gunārs.Vēl spilgti iespaidi iegūti Minhenē, kur apmeklēts Olimpiskais centrs, uzbraukts televīzijas tornī, no tā paveras vienreizējs skats uz Alpu kalniem un pilsētu, un, protams, pabūts slavenajā Alus zālē Hofbrauhaus. Gunārs uzzinājis, ka no 1589. gada tur atradās alus darītava, bet 19. gadsimta sākumā tika dota atļauja uzcelt krogu. Mūsdienās divstāvīgajā zālē un vasaras dārzā ir vieta vairāk nekā 3000 cilvēku. Tagad “Smiceks” jau plāno nākamā gada ceļojumu uz Itāliju. Oktobra sākumā klubiņš rīkos interesentiem sanāksmi Smiltenes tūrisma informācijas centrā.
Katra diena bija citādāka
Smiltenieši Laima un Edmunds Baloži šovasar ceļoja kopā ar “Smiceku” uz Vāciju. – Vācijā esam bijuši vairākkārt. Pērn vasarā ar savu mašīnu aizbraucām līdz Hannoverei un Hamburgai. Taču šoreiz redzējām daudz ko jaunu un citādāku. Paši spriedām, ka tas bija iespaidiem piesātināts un skaists ceļojums. Sākumā nebijām plānojuši braukt. Mums piedāvāja iespēju pēdējā brīdī, jo pāris cilvēku, kuri sākumā pieteicās, netika.Liels paldies Gunāram Auderam par lieliskajiem iespaidiem. Braucam viņa organizētajās grupās trešo reizi. Iepriekš bijām Šveicē un Francijā. Gunāra plānotajos ceļojumos ir pārdomāts katrs brīdis, lai redzētu pēc iespējas vairāk. Šovasar Vācijā vienā dienā bijām Ķelnē ar iespaidīgo Domu, citā braucām pa Reinas ieleju ar brīnišķīgu ainavu – cietokšņiem, klintīm, vīna dārziem. Bijām Luksemburgā, kas atrodas Eiropas centrā, Strasbūrā, Ulmas pilsētā pie Donavas, pasakainajā Bavārijā. Ir braukāts pa pasauli, bet tik krāšņas pilis kā tur, citur nav redzētas.Pēdējā ceļojuma dienā gide sacīja, ka ceļojums tikai tagad sākas. Tā arī ir. Atbraucam mājās, skatāmies fotogrāfijas – braucam vēlreiz. Rādām bildes draugiem, iedzeram vīnu – braucam atkal. Garajos ziemas vakaros noteikti vēlreiz par to runāsim.No ceļošanas rodas atkarība. Gribas braukt vēl un vēl. Par kalniem ir skaistāki tikai tie kalni, kuri nav redzēti. Jā, protams, krīzes laikā kaut kur aizbraukt ir grūtāk. Ja pērn uz Franciju brauca trīs grupas, tad šogad uz Vāciju – nepilna viena. Taču, ja ir iespējams, tad ceļojiet! Tas ir to vērts.
