Personīgi man simpatizē cilvēki, kuri nebaidās runāt atklāti un vispirms, lai novērstu kādu nebūšanu, dara paši, nevis uzreiz skrien uz redakciju, lai anonīmi pasūdzētos. Mēs tiešām priecājamies, ja cilvēki mūs – avīzes veidotājus – informē par visādām nebūšanām, piemēram, nesakoptiem kapiem, gājēju pāreju trūkumu vai nepārredzamu krustojumu, nenopļautu zāli, jo tas tiek darīts sabiedrības labā. Pēc tam top raksti, kas savukārt liek pašvaldības darbiniekiem izdarīt secinājumus un sākt strādāt.
Diemžēl nereti kādam šķiet, ka, piezvanot uz redakciju, problēmas vai nebūšanas atrisināsies kā ar burvja nūjiņas mājienu. Reizēm tā arī notiek, bet man vairāk patiktu, ka cilvēki tomēr paši arī būtu sabiedriski aktīvi un rosīgi, nevis tikai runātu, ka viss šajā dzīvē ir slikti.
Atzīšos, reizēs, kad, piemēram, zvanītājs sūdzas par savas daudzdzīvokļu mājas vecāko, kuram, kā izrādās, nezina pat vārdu, bet uzskata, ka viņš neko nedara, tikai saņem algu par rēķinu iemešanu pastkastītēs, īsti nesaprotu, kā var palīdzēt. Parasti sūdzmanim iesaku vispirms savu problēmu mēģināt risināt sadarbojoties ar mājas vecāko, nevis redakcijas palīdzību. Un tikai tad, ja tiešām mājas vecākais ignorē savus iedzīvotājus, tad ir vēl variants doties pie namu apsaimniekotājiem un mēģināt tur risināt jautājumus. Ja arī šajā atbildīgajā iestādē neliekas ne zinis, tad laipni lūgti redakcijā, lai kopīgiem pūliņiem mēģinātu kaut ko darīt lietas labā. Taču, ja jau no sākuma, pašam neko nedarot, vēlas, lai visu kārto citi, tas nav labi.
Uz šādām pārdomām mani vedināja kāda valcēniete, kura aicināja aiziet apskatīt sadzīves atkritumu laukumu Raiņa ielā. Par to, ka paši iedzīvotāji tur taisa bardaku, nakts melnumā kā partizāni izmetot savas vecās mēbeles un citus hlamus, esam rakstījuši ne reizi vien. Valcēnietei šķita, ka galvenā problēma, kas būtu jāatrisina, ir jāuzstāda vairāk atkritumu konteineru, taču nevēlas, lai par to būtu vairāk jāmaksā. Ar tādu notikumu pavērsienu lielākoties neviens nav mierā. Tad nav skaidrs, ko paši gribam – dzīvot sakārtotā vidē vai nepārtraukti sūkstīties par netīrību un nekārtību. Personīgi man pirmais variants patiktu labāk, bet tad arī pašiem ir jāgrib pakustināt kaut mazo pirkstiņu, kaut vai sākumā iepazīstoties ar savas mājas vecāko.
