Šodien Smiltenē darbu sāk kārtējais apmācību kurss, kurā audzēkņi apgūs iemaņas pārvarēt šķēršļus un mācīsies paklausību.
Šodien Smiltenē darbu sāk kārtējais apmācību kurss, kurā audzēkņi apgūs iemaņas pārvarēt šķēršļus un mācīsies paklausību.
Jau tradicionāli Smiltenē ik pēc laika pulcējas suņu īpašnieki ar saviem četrkājainajiem audzēkņiem, lai instruktora vadībā apgūtu zināšanas, kas nepieciešamas ikvienam dzīvnieka saimniekam. Arī šodien notiek kārtējās apmācību grupas pirmā tikšanās.
“Ziemeļlatvijā” vairākkārt esam publicējuši kinologa Jāņa Pavlovska skaidrojumus suņu apmācības nozīmi. Viņš uzsver, ka šāds darbs ir jāuztic speciālistiem, citādi dzīvnieka audzināšanā var pieļaut kļūdas, kuras vēlāk nav izspējams izlabot.
“Apzinīgi cilvēki māca savus suņus tāpēc, lai nerastos konfliktsituācijas. Likumdošana kļūst arvien spēcīgāka, tāpēc suņu īpašnieki drīz būs spiesti ieguldīt līdzekļus savu mīluļu apmācībā. Tas būs daudz efektīvāk, nekā apmaksāt zaudējumus cietušajam, kuram uzbrucis nemācīts suns,” pērn laikrakstam atzina J. Pavlovskis. Šī saruna notika laikā, kad smiltenietis Valdis Pavasars tikko bija saņēmis augstāko novērtējumu valsts mēroga konkursā par labāko suņu apmācības instruktoru.
Šogad viņš turpina savas zināšanas nodot suņu īpašniekiem, kuri nolēmuši, ka mājas mīlulim jābūt apmācītam un paklausīgam.
Iepriekšējos kursos piedalījās arī launkalnietis Mārtiņš Kvelde, kuram pieder divi vācu aitu sugas suņi. Vecākā vārds ir Urgo, bet jaunākā — Rondo. Urgo ir iegādāts Ogrē, bet Rondo ir smiltenietes Rendas kucēns. Par Rendas un viņas saimnieces Gundas Šabānovas panākumiem suņu daudzcīņas sacensībās lasītāji mūsu laikraksta lapaspusēs varējuši lasīt ne vienu vien reizi.
Mārtiņam jau pirms vairākiem gadiem bijis vācu aitu suns, un dzīvnieks pārliecinājis, ka arī turpmāk jāizvēlas tikai šīs sugas suņi. Urgo un Rondo Kvelžu ģimenē ir gan sargi, gan arī ģimenes locekļi.
“Suns ir pietiekami liels, lai varētu paveikt arī kaut ko sliktu,” atbild saimnieks, vaicāts, kāpēc viņš izvēlējies sūtīt dzīvniekus skolā. Mārtiņš uzskata — ja kādreiz kursi ir apmeklēti, tad varbūt varētu arī mājās apmācīt suni, bet bez pieredzes to izdarīt ir ļoti grūti.
Launkalnietis novērojis, ka mājās vecākais suns savas gudrības nodod jaunākajam, kurš savukārt uzmanīgi vēro un labprāt mācās. Līdzīgi notiekot arī apmācību laukumā, kad, piemēram, kāds no suņiem ir drosmīgāks un pirmais dodas pāri šķērslim. Tas dod uzmundrinājumu arī citiem veikt uzdevumu. Ugro un Rondo attiecībās ar savu saimnieku ir ļoti geizsirdīgi, un Ugro vienmēr cenšas parādīt, kurš ir situācijas noteicējs, tomēr pret cilvēkiem abi ir draudzīgi un iekoduši nav nevienam. Mārtiņš uzskata, ka vilku sugas suņi ir ļoti inteliģenti un pat no viņu skatiena var pateikt, kas sunim padomā. “Lai gan dzīvnieki ir gudri, viņi tomēr ir pareizi jāapmāca,” iesaka Mārtiņš.
