Pēdējo mēnešu laikā krīzi jeb Latvijas dižķibeli izjutis teju vai katrs. Labākajā gadījumā samazina algu, sliktākajā – atlaiž no darba. Ieņēmumu kļuvis mazāk, tomēr iespēju – vairāk. Jā, esmu no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka krīze ir iespēju laiks. Tieši tagad esmu novērojusi, ka cilvēki kļuvuši radošāki. No viņiem burtiski laužas ārā interesantas idejas, kuras iepriekš nebija laika īstenot, jo tad prātā bija tikai nauda, nauda, nauda… Tā jau saka – nav ļaunuma bez labuma. Kādai manai draudzenei darbā draudēja atlaišana. Galu galā viņu neatlaida, bet algu samazināja pamatīgi. Protams, vienu brīdi draudzene staigāja nokārtu galvu, jo darba kļuva mazāk, brīvā laika vairāk. Bet tad viņa sāka piepildīt šo laiku, īstenojot savas idejas. Kad apavu darbnīca kļuva par dārgu, apavus salaboja pati. Lai saplīsusī kurpju zole atkal būtu kā jauna, viņa izgrieza somas rokturīšus un loksnīti no tiem pielīmēja apaviem. Melno toni uzspodrināja ar marķieri. Rezultāts patiešām fantastisks. Izrādās, mammas jaunību dienu žaketi var pārveidot par mūsdienīgu un stilīgu. Atliek vien piešūt kičīgas pogas. Tā pati draudzene stāstīja, ka viņas drēbju skapī uzdarbojas kodes. Tā kā mīļas lietas žēl bijis mest ārā, viņa tās pārtaisījusi un pāršuvusi, liekot lietā mežģīnes un spīguļus. Zinu meiteni, kura savā dzīvoklī vecām, neinteresantās krāsās esošām mēbelēm iedevusi jaunu elpu. No pagraba uznestais koka galdiņš nokrāsots melns, ar raibiem tauriņiem. Izskatās gluži tāpat kā Alan Deko kumode blakus galdiņam. Mani priecē tas, ka šajā laikā cilvēki meklē un atrod alternatīvas. Viņu darbs vairs nav konveijers, bet gan radošas izpausmes, kuras iedvesmo.
“Vecām lietām iedod jaunu elpu.”
