Šomēnes apmēram 20 lauksaimnieku no bijušā Valkas rajona devās pieredzes braucienā uz Krustpils novada Kūku pagasta zemnieku saimniecību “Kalves”, kur saimnieks Gundars Kalve nodarbojas ar zivsaimniecību.
Braucienu organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas birojs. Biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele stāsta, ka visi lauku attīstības speciālisti darbojas arī Valsts Lauku tīklā, pie kura pirms nepilniem diviem gadiem ir izveidots Zivsaimniecības tīkls. “Šajā tīklā “Kalves” ir iekļauta kā demonstrējamā saimniecība platspīļu vēžu audzēšanā. Šogad katram birojam no Lauku tīkla ir iedalīts viens pieredzes brauciens. Mums bija ieplānota pieredzes apgūšana zivsaimniecībā. Mūspusē nav daudz zivju dīķu apsaimniekotāju, bet varbūt tieši tādēļ iepazīšanās ar pieredzi šajā jomā bija vajadzīga, lai par to ieinteresētu vairākus lauku uzņēmējus. Vienlaikus, redzot visu uz vietas, katrs var izsvērt, vai zivju audzēšanas bizness ir pa spēkam vai neder. Redzētais “Kalvēs” apliecināja, ka zivsaimniecība var būt izdevīga un nodrošināt saimniekiem labus ienākumus,” saka V. Empele.Daudz interesanta bija ko redzēt arī tiem, kuri jau nodarbojas ar zivju audzēšanu. G. Kalve savos daudzajos dīķos audzē vēžus, kā arī karpas, līdakas, līņus, zandartus, zušus, baltās amūras un Daugavas samus. Ūdensplatība kopumā saimniecībā aizņem 80 hektāru. Līdztekus zivkopībai saimniecībā apmēram 600 hektāros audzē arī graudus un vēl nodarbojas ar mežsaimniecību.Vairākus apmeklētājus, arī zivsaimniekus viņu vidū, pārsteidza saimnieka izvēlētā zivju audzēšanas metode. Viņš nav iedalījis katrai zivju sugai savu dīķi, bet ūdenskrātuvē tās laiž visas kopā. Kaut arī plēsonīgās zivis mazākās apēd, tomēr, pēc saimnieka domām, tāda situācija ir pietuvināta dabai un nodrošina kvalitatīvāku zivju produkciju. Ja zivis visu laiku netraucēti dzīvotu klusā mierā, tās ar laiku degradētos. Zivju šķirošana notiek pēc dīķu nolaišanas, kad tās jāsavāc realizācijai. Tad gan katrai sugai ir savs baseins, kuri izvietoti rekonstruētā kādreizējā cūku fermā.Tomēr vislielāko interesi saimnieks G. Kalve viesos radīja kā mājražotājs. “Kalvju” īpašnieks ir izveidojis modernu zivju kūpinātavu un pats pēc vairākiem eksperimentiem atklājis savu īpašo recepti zivju kūpināšanai, ko atzinīgi novērtējuši daudzi pircēji. “Viņam nav jābrauc pat uz tirgu. Klienti paši atbrauc uz viņa saimniecību iepirkties. Turklāt zivju audzētājs ir paredzējis arī situācijas, kad pircējiem produkcijas aizvešana var sagādāt neērtības. Šim nolūkam zemnieks ir sagatavojis plānus apses dēlīšus. Tiklīdz uz tā uzliek karstu nokūpinātu zivi, tā pielīp pie dēlīša un to var ērti ievietot tīkliņā vai somā,” saka V. Empele.Uguns aizkuršanai kūpinātavā saimnieks izmanto osi, bet kūpina ar melnalksni. Lai kūpināšana būtu efektīvāka, melnalksni dedzina, sagrieztu biezās sloksnēs.Līdztekus zivju realizācijai, zemnieks nodarbojas arī ar to mazuļu audzēšanu un pārdošanu. Savukārt telpā virs kūpinātavas viesus sagaida pēdējā kara vēsture. Zemnieks ir savācis ievērojamu ieroču kolekciju, ar kuriem savulaik nacionālie partizāni tajā pusē cīnījās par Latvijas brīvību, ir arī dokumenti un fotogrāfijas.“Tā bija ļoti vērtīga ekskursija. “Kalvju” saimnieks ir labs stāstnieks un īsts mūsu zemes patriots. Viņa zināšanas akvakultūrā ir ļoti plašas,” atzīst brauciena dalībniece, Zvārtavas pagasta lauku attīstības speciāliste Agrita Paulsone. Savukārt Brantu pagasta zivsaimnieks Andrejs Kļaviņš atklāj, ka varbūt savā saimniecībā padomāšot par līdzīgas, bet mazākas žāvētavas ierīkošanu. Interesanta viņam šķitusi arī zivju audzēšanas metode, kad visas sugas salaiž vienā ūdenskrātuvē.
