“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Latvijas autokrosa čempionāts D12 smagajām automašīnām šobrīd ir apdraudēts. To spilgti parādīja nedaudzie pieteikumi Priekules posmam. Sekojot līdzi šā gada čempionāta norisei, redzams, ka uz starta nav ne pērnā čempiona, ne vēl vairāku labu braucēju.
Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) Preses dienesta vadītājs Viesturs Saukāns “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka automašīnu klase ir visai specifiska savas tehniskās izcelsmes un pieejamības dēļ – tā ir bijušās PSRS un šobrīd Krievijas tehnika, kas tās uzturēšanu padara gan dārgu, gan sarežģītu. “Tāpēc ar apbrīnu var vērot šīs klases cīņas daudzu gadu garumā, arī pēc Latvijas Neatkarības atgūšanas. Diemžēl šī specifika arī diktē dalībnieku iespējas un skaitu. Pirms dažiem gadiem entuziastu grupa panāca, lai klasei tiktu atjaunots Latvijas čempionāta statuss, kas arī tika izdarīts. Lielā mērā ar pašas klases dalībnieku entuziasmu un vēlmi sasniegt šo statusu,” saka V. Saukāns.Dalībnieku bija daudz. Kopā ar Igaunijas sportistiem Smiltenes posmos tika pulcēti pāris desmiti dalībnieku. “Tomēr, šķiet, galvenokārt finanšu situācija lielu daļu dalībnieku spieda atteikties no regulāras dalības seriālā, kā rezultātā šogad čempionāts nonācis dalībnieku krīzē, kad nepieciešamais piecu mašīnu kvorums tiek veidots mākslīgi, ar papildspēku pierunāšanu formāli būt dalībnieku pulkā. Saprotams, šāda situācija atkal savelk drūmus mākoņus virs klases čempionāta statusa,” turpina LAF Preses dienesta vadītājs.Tomēr, cik zināms, LAF Krosa komisija šobrīd neplāno ar varu šo statusu atņemt – ja būs dalībnieki, seriāls varēs dzīvot un turpināties. Nav izslēgts, ka starpsezonā potenciālo sportistu pulks un komisija atradīs veidu un risinājumu, kā nodrošināt dalībnieku skaitu klasē. V. Saukāns piebilst, ka, lai kāda automašīnu klase oficiāli varētu sasniegt Latvijas čempionāta ieskaiti, katrā posmā jābūt ne mazāk par pieciem sportistiem, un šādiem posmiem jābūt ne mazāk kā četriem. Savukārt visā sezonā kopumā klasē jābūt startējušiem ne mazāk par astoņiem dalībniekiem.Atgādinām, ka ir oficiāli apstiprināts D12 smago automašīnu klases Latvijas čempionāta 3. posms Igaunijā, Varstu trasē. Norises datums – 11. augusts. Noslēdzošais 4. posms būs 26. augustā Smiltenē.Zināšanai, Neatkarīgajā Latvijā čempionāts norisinājās no 1992. gada līdz 2001. gadam, kā arī kopš 2009. gada līdz šai sezonai. Par visiem D12 klases sportistiem, kuri izcīnījuši čempiontitulu, var uzzināt http://www.autocross.lv/AC3/?p=5693.
Kāpēc izveidojusies šāda situācija?
Vairis Tralla, tehniskā sporta kluba “Smiltene” valdes priekšsēdētājs: – Tas viss saistās ar lielām izmaksām. Čempionātā nav kā šovā, kurā var pa lēto. Ja nemaldos, 1991. gadā uz starta bija 99 gaziki. Agrāk tie bija viegli pieejami, braucēji guva atbalstu no apkārtējiem. Braucēji bija no mūsu pašu Smiltenes, Cēsīm, Liepājas, Rīgas, Kokneses, Valkas, Lubānas, Valmieras un vēl daudzām Latvijas vietām.Sadārdzinājumu radīja arī tas, ka Ligurs (Igaunijā autosporta leģenda, skrūvē mašīnas – red.) izkoda, kā dabūt motoram lielāku jaudu. Katrs grib būt pirmais, tāpēc nereti sportisti savus auto taisa pie Ligura.Domājot par D12 klases nākotni, jāsaka – viss ir atkarīgs vienīgi no pašiem sportistiem. Kad kravas automašīnu klase nebija iekļauta čempionāta ieskaitē, rīkojām paši sacensības. Ilmārs Raceps gādāja sportistus, mēs – tehniskais klubs – gatavojām trasi. Braucēju bija daudz. Viņi gribēja čempionātu, kas, protams, ir dārgāks. Tāpēc, līdz ar D12 iekļaušanu čempionātā, šāds pavērsiens bija gaidāms. Visi ir spējīgi, bet nav naudas.Ja pazaudēs šo klasi, tad atgūt būs ļoti grūti. Nestādos priekšā, kā to pat varētu izdarīt.Aigars Ozoliņš, autosportā kopš 2007. gada:- Tā ir dalības maksa. Trases par tālu. Piemēram, lai aizvestu gaziku līdz Priekulei un atpakaļ, tie kopā ir septiņi simti kilometru. Vēl nepieciešama degviela sacensībām. Kravas automobiļiem uz vienu posmu degvielā aiziet 70 līdz 80 latu. Protams, lai piedalītos Latvijas čempionātā, ir jāizņem licence, kas arī maksā.Gaziki ir daudziem vidzemniekiem, bet, kā jau teicu, ne visi ir gatavi un var atļauties braukt uz Priekuli. Mums daudz tuvāk sanāk trases Igaunijā. Pats D12 klasē braucu kopš 2007. gada. Tolaik, ja tā var teikt, tajā visā ievilka labs draugs Andris Jurciņš. Divas sezonas esmu izlaidis. Esmu nobriedis, mašīna gatava un, iespējams, piedalīšos čempionāta posmā Smiltenē. Kaut kur sevī tas visu šo laiku pietrūka. Braucu ar velosipēdu SEB MTB posmos, bet tas nav tas. Izbraucot ar mašīnu, gūstu daudz lielāku adrenalīnu.Aldis Eglītis, divkārtējā D12 klases vicečempiona Kristapa Eglīša tēvs:- Visa pamatā ir finansējums. Igaunijā agrāk bija daudz braucēju, arī tur tagad viss sarūk. Jā, Igaunijā izmaksu ziņā ir lētāks čempionāts. Latvijā ir viens nolikums visām klasēm. Dalības maksa uz vienu posmu katram sportistam ir 50 latu pluss vēl pārējās izmaksas. Atpakaļ jau autosportists par to neko nesaņem, ja nu vienīgi medaļu, šampanieti un dāvanu. Jāskatās optimistiski. Domāju, ka uz Smiltenes posmu dalībnieku skaits būs pietiekams. Sportisti gatavojas. Atelpa bija vajadzīga, jo visu ekonomiskās krīzes laiku autosportisti cīnījās un startēja Latvijas čempionātā. Arī Kristaps piedalījās. Tagad ir pabeidzis skolu, sācis strādāt, jānostājas pašam uz savām kājām.Esmu pārliecināts, ka gaziki no čempionāta nepazudīs, taču valstij būtu jānāk pretī un jāatbalsta mūs. Dakārai var, bet vietējam sportam nē.
