Vakar ar Smiltenes slimnīcas arodorganizācijas biedriem tikās speciālistes, kuras skaidroja, kā ikdienā izvairīties no stresa un vardarbības, kas valda sadzīviskās attiecībās.
Vakar ar Smiltenes slimnīcas arodorganizācijas biedriem tikās speciālistes, kuras skaidroja, kā ikdienā izvairīties no stresa un vardarbības, kas valda sadzīviskās attiecībās.
“Arodorganizācijas mērķis ir dot cilvēkiem iespēju, lai viņi kaut vai ar šīs lekcijas palīdzību spētu atgūt iekšējo mieru, jo psiholoģiskā vardabība ir jūtama. Finansiālais terorisms no valsts puses, tam klāt nāk psiholoģiskā spriedze, un cilvēki jūtas garīgi nomākti,” secina SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” arodorganizācijas priekšsēdētāja Tatjana Prikaša.
Pie smilteniešiem vakar bija ieradušās arodveselības sertificēta ārste, veselības zinātņu maģistre Ženija Roja un neiroloģe, sertificēta seksoloģe, seksopatoloģe, starptautiski sertificēta ārste hipnoterapeite Ināra Roja.
“Esam ieradušās, lai kopā ar medicīnas darbiniekiem pārrunātu jautājumus par psihoemocionālo stresu darbā, kā to novērst un kā cilvēkiem pašiem cīnīties ar stresa radītām problēmām,” paskaidro Ž. Roja. Šodien visā pasaulē, tai skaitā Eiropā, kur mēs esam iekļāvušies, ļoti aktuāli ir darba veselības jautājumi. Vispirms tā ir psiholoģiskā vardarbība.
Par šo tēmu Rīgā abas mediķes uzstājas arī citu profesiju darba devēju auditorijās. Darba devēji pakāpeniski sāk saprast, ka arī viņiem ir jāzina šie jautājumi un jāprot strādāt ar darbiniekiem. Arī darba devējs var būt apdraudēts no darbiniekiem, līdzīgi kā darba devējs apdraud darbiniekus. Tas ir psiholoģiskais bosings. Pastāv arī psiholoģiskais mobings, kad darbinieks tiranizē darbinieku. “Mēs skaidrojam, kā cilvēkiem pārvarēt stresu, kā iemācīties relaksēties, kā apgūt autogēno treniņu, pašatslābi,” piebilst Ž. Roja.
“Ik brīdi cilvēkam jābūt gatavam pēc kāda nepatīkama notikuma atbildēt uz jautājumu, ko darīt,” saka I. Roja. Stresa situācijā, kad viņš tiek nepatiesi apvainots, jāizvērtē, vai kliegt un stāties pretī cīņā. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka no liela pārdzīvojuma var pēkšņi kļūt slikti. Var gadīties, ka slodze, psihotrauma, hroniskas nepatikšanas krājušās ilgāku laiku. Vadzis ir pilns, tas lūst, un cilvēks no pārdzīvojuma var šādā brīdī aiziet no dzīves, kā nereti gadās.
Speciāliste iesaka stresa situācijā censties vispirms dziļi ievilkt elpu un nesteigties kaut ko atbildēt pāridarītājam. Tā būs vislielākā kļūda. Vai, piemēram, agresīvā notikumā cirst pliķi vai otru pagrūst. Jātrenējas, lai cilvēkam noskan iekšējais “stop!”. Nepieciešams uzreiz pārtraukt situāciju. “Jūs varat aiziet prom no vadītāja, no galvenā ārsta, no prezidenta, no jebkura, aizvērt aiz sevis durvis un nepalikt ilgāk šajā telpā. Jā, šīs durvis būs jāatver, bet tā būs pilnīgi cita situācija,” uzskata I. Roja. Nevienam šādā gadījumā nav jāatvainojas, cilvēkam jābūt ar sevi mierā un jādomā par paša drošību. Tas ir līdzīgi kā redzot, ja kāds slīkst, — varam automātiski skriet palīgā, bet tad var būt divi slīkoņi. Jāapsver savas iespējas.
