Līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā ir paredzēts izveidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. To paredz Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā otrdien, 12. maijā, galīgajam, trešajam lasījumam atbalstītais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts.
Paredzēts, ka Saeimas sēdē deputāti to izskatīs maija otrajā pusē.
Par atbalsta mehānismiem
vēl tikai domās
Attiecībā uz mūsu puses novadiem pārsteigumu galīgajam lasījumam atbalstītajā likumprojektā nav. Valkas novads ir atstāts viens, savās tagadējās robežās, kā tas bija jau otrajā likumprojekta lasījumā. Strenču novads un Ēveles un Trikātas pagasti atradīsies jaunveidojamajā Valmieras novadā, tāpat arī Naukšēnu un Rūjienas novadi. Smiltenes novads apvienosies ar Apes un Raunas novadiem, un jaunveidojamā novada centrs būs Smiltene.
Atgādinām, ka Valkas novadā ietilpst Valkas pilsēta, Ērģemes, Kārķu, Vijciema, Valkas un Zvārtavas pagasti.
“Komisija nolēma arī trešajam lasījumam sagatavotajā likumprojektā saglabāt Valkas novadu tādu, kāds tas ir tagad,” par komisijas sēdē nolemto “Ziemeļlatviju” informē Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Valkas novadu saglabājot esošajās administratīvajās robežās, tas izmēru ziņā ievērojami atpaliktu no citiem jaunveidojamajiem novadiem mēroga, iedzīvotāju skaita un pašvaldības budžeta ziņā, tāpēc Saeimas ATR komisija jau likumprojekta otrajā lasījumā uzdeva atbildīgajām ministrijām izstrādāt kompleksu risinājumu, kā nākotnē attīstīt Valkas novadu.
“Atbalsts šobrīd likumprojektā nav ierakstīts. Ir skaidrs, ka diskusijas par to turpināsies un būs nepieciešamas, zinot situāciju, kādā Valka dzīvo, un zinot arī pilsētas atrašanos divās valsts teritorijās. Tas rada apstākļus, kad ir jādomā par atbalsta mehānismiem,” pirms galīgā likumprojekta lasījuma sola Artūrs Toms Plešs.
“Ir jāstrādā, lai šie īpašie nosacījumi Valkas novadam būtu, un mēs mierā neliksimies,” savukārt uzsver Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Viņš atgādina, ka, pirmkārt, tas ir finanšu aprēķins, kas veidots speciāli Valkai, līdz ar to – lielāka valsts mērķdotācija, otrkārt, Valkas–Valgas jautājumu sakārtošana gan attiecībā uz medicīnu, gan uz statusu, budžeta aprēķinā ņemot vērā tos Latvijas valstspiederīgos, kuri dzīvo Valkā, bet ir deklarējuši dzīvesvietu Igaunijā, treškārt, mazāka līdzfinansējuma noteikšana Eiropas Savienības fondu projektiem, ņemot vērā to, ka lielākiem projektiem mazai pašvaldībai būtu grūti šo līdzfinansējumu nodrošināt.
“Pagaidām no tā (atbalsta mehānismiem – redakcijas piezīme) diemžēl nekā nav. Kad vaicāju, ministrija atbild, ka pie tā strādās, bet tagad traucē “Covid-19”. Daļēji tā arī varētu būt,” rezumē Valkas novada mērs.
Uzņēmēji paļaujas paši uz sevi
Tas, ka Valkas novads arī uz galīgo lasījumu tiek virzīts viens pats, esošajās robežās, Ventam Armandam Krauklim nav pārsteigums, tas jau esot bijis gaidāms.
“Mums vieniem īstermiņā ir pat vieglāk. Valkas novads labi attīstās, budžets katru gadu aug, mums viss ir kārtībā. Tuvākie gadi mums būs vieglāki, jo mums viss ir zināms un ir iestrādes, bet kopā no jauna strādāt lielākā teritorijā ir sarežģītāk. Mani uztrauc vidējais termiņš un ilgtermiņš. Ja nav īpaša risinājuma, tad mēs savā attīstībā varam sākt atpalikt no lielākiem novadiem, kas ir blakus, un zaudēt konkurences cīņā,” domā Valkas novada domes priekšsēdētājs.
Galvenais ikviena novada attīstības dzinējspēks tomēr ir vietējie iedzīvotāji, viņu uzņēmība un darbīgums, domā viena no Valkas novada lielākajiem uzņēmumiem, kokapstrādes SIA “Vārpas 1” līdzīpašnieks Valerijs Zalužinskis. “Uzņēmējiem ir jādomā vairāk par biznesu, mazāk varbūt par vietējo politiku, tādēļ daudz par novadu reformu neesmu domājis, taču nez vai novada lielums, tas, vai robeža būs pie Naukšēniem vai Alūksnes, var ietekmēt cilvēku dzīvi. Tas ir pašu iedzīvotāju, uzņēmēju, novada vadības rokās,” domā Valerijs Zalužinskis.
Līdzīgi uzskata arī Zvārtavas pagasta zemniece Daiga Logina, vienas no novadā lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Avoti” īpašniece.
“Zemnieks ir paradis paļauties pats uz sevi. Teorētiski man no novada neko nevajag, vienīgi labus ceļus, lai piena mašīna var izbraukt, tā ka neizjūtu nekādu atšķirību, dzīvoju tādā vai tādā novadā. Bet esmu apmierināta ar Valkas novadu, viss jau mums notiek. Tomēr būtu labi, ja novadam piešķirtu pierobežas joslas statusu,” domā Daiga Logina.
Nākamais plāns –
administratīvie reģioni
Tikmēr Artūrs Toms Plešs norāda, ka administratīvi teritoriālās reformas pieņemšana kļūs par pagrieziena punktu turpmākajā Latvijas attīstībā, un cer, ka Saeima komisijas paveikto atbalstīs.
“Liela daļa jautājumu jau bija izrunāti otrajā lasījumā, un attiecīgi trešajā lasījumā komisijā debates nebija vairs tik asas un garas, salīdzinot pēc iesniegto priekšlikumu skaita. Redzēsim, kā būs Saeimā,” viņš piebilst “Ziemeļlatvijai”.
Paredzēts, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
Likumprojekts uzliek pienākumu atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šī gada 30. septembrim izstrādāt metodiku pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.
Vēl ir plānots, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam (MK) jāizstrādā līdz šī gada beigām. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.
Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju īstenošanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos reģionus. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā, kas MK būs jāizstrādā līdz 2021. gada 1. janvārim un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā, informē Saeimas Preses dienests.
