Šonedēļ Valkas novada centrālajā bibliotēkā atklāja neparastu gleznu izstādi, kur krāsu vietā izmantotas pērlītes. Smalkos darbus radījusi Kārķu pagasta iedzīvotāja Antoņina Peresunčenko. Kā izrādās, viņa ir ne tikai pacietīga rokdarbniece, bet arī sirsnīga stāstītāja.
Izstādē aplūkojamas izšūtas pareizticīgo ikonas, dabas skati un ainavas. Antoņina ir ticīgs cilvēks, pēc tautības ukrainiete. Uz dzīvi Latvijā, Kārķu pagastā, no Ukrainas atbraukusi 1974. gadā un sākusi strādāt vietējā fermā.
Ar pensionāri sarunājamies latviski. Kārķēniete atceras, cik svarīgi viņai bijis nokārtot Latvijas pilsonību, lai iegūtu tiesības bez vīzas apciemot meitu Anglijā. Antoņina latviešu valodas eksāmenu kārtojusi trīs reizes. Pirmajās divās reizēs iegāzusi diktāta rakstīšana, jo ar garumzīmju likšanu gājis kā pa celmiem. Sieviete joprojām atceras, cik gauži raudājusi visu ceļu no Valkas līdz Kārķiem. Sirsnīgo kundzi par viņas centību un neatlaidību bija ievērojuši eksāmenu komisijas darbinieki, kuri katru reizi uzslavējuši Antoņinu par latviešu valodas prasmi, vēstures zināšanām un ieteikuši eksāmenu kārtot pēc 60 gadu jubilejas, jo tad vairs neesot jāraksta diktāts. Antoņina no galvas iemācījusies valsts himnu, ja vajadzētu, viņa prastu to arī nodziedāt. Ar trešo reizi eksāmenu Latvijas pilsonības iegūšanai Antoņina nokārtoja godam. Tas apliecina, ka kārķēniete ir neatlaidīgs cilvēks, ja ko izdomā, tad arī izdara. Arī viņas vaļasprieks liecina, ka viņai ir liela pacietība un neatlaidība.
Ar izšūšanu pērlīšu tehnikā Antoņina sāka nodarboties pēc tam, kad māsas meita viņai no etniskās dzimtenes Ukrainas atsūtīja ar pērlītēm izšūtu pareizticīgo ikonu. Antoņinai tā tik ļoti iepatikusies, ka lūgusi, lai pa pastu atsūta ikonu paraugus. Rokdarbniece demonstrē tos, rādīdama, kā izskatās svētbilde pirms izšūšanas, viņai tik atliek ievērot norādījumus par pērlīšu krāsām un pabeigt ikonu. Izšujot šos darbus, Antoņina ievērojusi, ka viņai tas padodas bez aizķeršanās. Savukārt izšujot ainavas, reizēm metas diegs un pirksti nekustas tik naski. Pērlītes kārķēniete pērk Valkā, Valmierā un Rīgā. Vispirms viņa izdomā topošās gleznas sižetu un tad plāno, kādas krāsas materiāls būs vajadzīgas. Antoņina smejas, ka lielākais padomdevējs un darbu vērtētājs esot vīrs. Kad Antoņina sēž pie galda un šuj, viņš parasti skatās televizoru. Reizēm sievai pēc vīra vērtējuma esot darbs jāsāk no sākuma, jo ieklausās kritikā un uzskata, ka dzīvesbiedram ir laba krāsu izjūta.
Rokdarbniece atzīst, ka šujot viņa nomierinās, koncentrējas darbam un nedomā par savām veselības vainām. Daži Antoņinas darbi kā dāvanas ir arī nopirkti. Dažus viņa pati aizsūtījusi savējiem uz Angliju. Toties valcēniešiem ir iespēja aiziet uz bibliotēku un pašiem novērtēt, ko tik nevar izdarīt, ja ir liela pacietība un čaklas rokas.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
