Laiks no Ziemassvētkiem līdz Jaungada sagaidīšanai ir pilns mistērijas.
Laiks no Ziemassvētkiem līdz Jaungada sagaidīšanai ir pilns mistērijas. Cilvēki atminas dažādus ticējumus un raugās, vai sadzīvē neatgadīsies kaut kas līdzīgs, kā arī lielāku uzmanību pievērš naktīs redzētajiem sapņiem, lai kaut aptuveni saprastu, kas ar viņiem notiks nākotnē.
Latvieši kopš seniem laikiem īpašu vērību ir pievērsuši tieši Ziemassvētku un Vecgda naktī redzētajiem sapņiem. Tad puiši cenšas nosapņot nākamās līgavas, meitas — vīrus, saimnieki no miegā redzētā mēģina saprast, vai Dievs nākamgad sola bagātu ražu.
Pragmatiķi atzīst, ka sapņi ir pašu cilvēku radītas iedomas, kas nereti izkropļotā veidā parādās sapņos. Citi sapņošanu naktīs sauc par murgiem un uzskata, ka vīzijas rada trausls miegs. Latvijas Sarkanā Krusta Valkas komitejas psiholoģe Liliana Vanaga uzskata, ka uz naktī redzētajiem sapņiem nevajag paļauties, jo tie neko neizsaka.
“Īsts sapnis ir tad, ja bērnam vaicā, par ko viņš dzīvē vēlas kļūt, un viņš to izstāsta. Tas ir vienīgais sapnis, kas atbilst īstenībai, jo mazais cilvēks ar savu darbošanos to cenšas piepildīt,” atzīst L. Vanaga.
Ziemassvētkos var nosapņot līgavaini
Kaut arī vairāki psiholoģijas pētnieki un psihiatri ir atzinuši, ka sapņi rodas no pieredzētā dzīvē vai arī no pašu iedomām, daudzi joprojām tic, ka sapņi ir kādu par mums augstāku spēku informācija, ko viņi mums sūta naktī.
Senie latvieši, pēc viņu domām, sapņošanai nozīmīgākajā laikā — Jāņos, Ziemassvētkos un Vecgada naktī — pirms gulētiešanas pat veica dažas mazliet maģiskas darbības, lai veicinātu tieši vajadzīgo un gaidīto sapņu redzēšanu.
Piemēram, Arvīda Aizsila grāmatā “Latviešu tautas sapņu iztulkošana” rakstīts, ka Vecgada vakarā māte, lai uzzinātu, ar ko meita apprecēsies, nozog viņai kurpes un aiznes uz citu istabu. Ja naktī meita sapnī redz kādu iedomātu puisi, tad viņš arī būs nākamais vīrs. Vēl meitas Ziemassvētku sestdienas vakarā mēdza ārpusē pie loga izbērt auzas. Tas, kurš sapnī tās salasīs, būs līgavainis. Dažreiz jaunām meitām Vecgada naktī zem gultas ieteica palikt bļodu ar ūdeni, tai pārlikt pāri spoguli, bet malā nobērt auzas. Ja naktī sapnī pie bļodas ierodas puisis un sāk mazgāties, bet viņa zirgs apēd nobērtās auzas, tad viņš meitu apprecēs.
Sapņu tulkošana balstās uz novērojumiem
A. Aizsils uzksta, ka senie latvieši sapņu tulkošanā balstījās uz ilglaicīgiem novērojumiem. Tas ir tāpat, kā, vadoties pēc ilgiem novērojumiem, secināt, ka laiks būs skaidrs, ja bezdelīgas lido augstu. Uz tādiem pašiem novērojumiem balstīti arī sapņu tulkojumi. Piemēram, ja sapnī ir prieks, tad drīz gaidāmas bēdas. Tādam skaidrojumam pamatā ir loģisks pieļāvums, ka pēc priekiem kaut kad tomēr būs arī kādas bēdas,” skaidro A. Aizsils. Viņš uzskata, ka latviešu sapņu tulkojumus varētu uzskatīt par savdabību mūsu senču dzīves izpratni un filozofiju, bet pēdējos gados tajos ir iejaukti arī vairāku citu tautu sapņu tulkojumi.
Latvieši nevar lepoties ar pirmo sapņu tulku godu. Sapņu skaidrošana un atšifrēšana cilvēku prātus ir nodarbinājusi jau kopš Bībeles laikiem. Svētajos rakstos ir stāstīts par Jāzepu un viņa spējām iztulkot faraona redzētos sapņus. Kā Bībeles tekstos uzsver pats Jāzeps, viņš pats to nespētu, — iztulkot sapņus viņam palīdz Dievs.
Dievs visu pasaka skaidri
Uz Dievu atsaucas daudzi cilvēki, vaicāti, kādēļ viņi tic sapņiem. Liela daļa tic, ka Dievs sapņos mēdz brīdināt par gaidāmajām briesmām vai norāda, kas ar cilvēku notiks. Vai jebkuru sapni var uzskatīt par Dieva sūtītu informāciju?
Valkas luterāņu baznīcas mācītājs Arnis Bušs uzskata, ka tā nav. “Sapņos redzēto cilvēki nereti paši ir projicējuši savā apziņā un domās. Nereti sapņos redzam to, ko dienā paši esam pārdzīvojuši. Kas attiecas uz tiem sapņiem, kurus cilvēkiem sūta Dievs, tad tādos redzējumos viss ir pilnīgi skaidrs un saprotams. Ja mums Dievs sapnī gribēs kaut ko pateikt, tad, no rīta pieceļoties, mums viņa sniegtā informācija būs pilnīgi skaidra un nevajadzēs vērsties ne pie kāda sapņu tulka. Uz to norāda Bībele. Kad Betlēmē jaunpiedzimušajam Jēzum un viņa vecākiem Jāzepam un Marijai draudēja briesmas, Dievs sapnī Jāzepam teica: “Ņem bērnu un dodies uz Ēģipti!” Pavēle bija tieša, skaidra un nepārprotama — ņem un ej! Un Jāzepam viss bija skaidrs. Sapņi, kuros redzētais ir neizprotams un murgains, nav dziļākas ievērības cienīgi. Tos var vienkārši aizmirst,” saka A. Bušs.
Septītās dienas adventistu draudzes mācītājs Tālivaldis Vilnis apliecina, ka sapņi ir dažādi. “Ir gan tā saucamie murgi, gan arī tādi sapņi, kuros redzam ainas no dienā piedzīvotā. Arī tad, ja par kādu lietu esam pārlieku satraukti, tas var parādīties sapņos. Tomēr mēdz būt arī sapņi, kuros augstāki spēki mūs par kaut ko cenšas informēt. Tādus sapņus cilvēks atceras un ir spējīgs izvērtēt. Ja Dievs mūs par kaut vēlēsies brīdināt, Viņš parūpēsies, lai mēs ziņu saprastu. Ir arī sapņi, kurus sūta velns. Tie parasti ir nepatīkami un pat briesmīgi, jo velns grib mūs nobiedēt. Ja sapnī parādās kaut kas īsti neizprotams un draudīgs, tad vislabāk no rīta ir lūgt Dievu, lai Viņš pret visu slikto pasargā. Jā, protams, ir gadījumi, kad sapnī cilvēks redz kaut ko tādu, par ko dienā nav pat iedomājies. Šaubos, vai tam ir kāda dziļāka jēga. Šīs lietas ir pētījuši arī zinātnieki. Kādreiz mums nomodā pilnīgi negaidot iešaujas prātā kāda aina no bērnības. Tas pats attiecināms arī uz sapņiem. Zemapziņa darbojas pastāvīgi, tādēļ šis tas no tās darbības atspoguļojas sapņos,” saka T. Vilnis.
Psiholoģe L. Vanaga ir pārliecināta, ka sapņiem kā nākotnes atklājējiem nav jātic. “Ja cilvēks pie kādas problēmas risinājuma pastiprināti strādā, tad viņu tā neatstāj arī sapņos. Dažādas ainas, kas it kā nesaistās ar mūsu dzīvi, sapņos var parādīties arī redzēto filmu un izlasīto grāmatu iespaidā. Tas, ka dažiem redzētais sapņos ir it kā piepildījies, uzskatāms vienīgi par sakritību,” saka L. Vanaga.
Nepatīkamas lietas — briesmu zīme
Tomēr cilvēce nav samierinājusies ar skaidrojumiem, ka sapņi lielākoties neko nenozīmē. Šā iemesla dēļ ir izdotas daudzas sapņu skaidrojumu grāmatas, sapņu sakarības ar īstenību daudzus gadus rūpīgi pēta Amerikā, Krievijā un citās valstīs.
Simtiem faktu liecina par nezināmu informācijas avotu iejaukšanos mūsu apziņā, ko daļa cilvēku sauc arī par likteni, citi par Dieva norādījumu. Piemēram, savulaik rakstnieks Greiems Grīns rakstīja, ka kuģa “Titāniks” bojā eju esot nosapņojis dažas dienas pirms katastrofas. Kādreizējais Amerikas prezidents Ābrams Linkolns esot nosapņojis pats savu nāvi. Dažas dienas pirms atentāta viņš sapnī dzirdējis sērotāju raudas un redzējis savu ķermeni guļam uz katafalka.
Latvieši pareģojošu nozīmi piešķir mirušo redzēšanai sapņos.
Populārs ir pieņēmums, ka mirušais, kaut ko no dzīvajiem paņemot, norāda, ka drīz kāds mirs. Ja mironis kaut ko no mājas aiznes, arī tad tajā drīz kāds mirs. Pats esmu dzirdējis daudzus stāstām, ka pēc miroņa parādīšanās sapņos kāds no mājniekiem miris. Ir gan pieļaujams, ka tuvinieki, kopjot kādu smagi slimu ģimenes locekli, nereti aizdomājas par citiem kapsētā apglabātajiem radiniekiem un tādēļ arī sapņos viņus redz. Par sliktiem sapņiem uzskata arī tādus redzējumus, kuros parādās tas, kas mums šķiet nepatīkams un draudošs dzīvē. Piemēram, mežā neviens negrib ieraudzīt čūsku. No tās cilvēki baidās, tādēļ arī sapnī parādījušos rāpuli mēdz uzskatīt par ļaunu zīmi. Pēc sapņu tulku uzskata, čūska norāda, ka gaidāma tikšanās ar ļaunu cilvēku, tā vēsta arī par bīstamu slimību. Arī vētra, kuru neviens dzīvē nevēlas piedzīvot, tiek uzskatīta par briesmu zīmi.
Vēl tautā ir uzskats, ka sapņi atklāj to, kā nebūs. Proti, ja sapņos laimē daudz naudas, tad dzīvē piemeklēs trūkums. Ja students vai skolēns nosapņo, ka eksāmenā iegūst teicamu novērtējumu, skaidrs, ka patiesībā viņš pārbaudījumu nenokārtos.
Sapņus pētījuši daudzi psihiatri
Pirmais sapņus nopietni sāka pētīt Austrijas psihiatrs Zigmunds Freids. Viņš pirmo reizi sapņus interpretēja no psiholoģijas viedokļa. Z. Freids lielu uzmanību pievērsa zemapziņas darbībai un konstatēja, ka sapņos cilvēkam atklājas viņa nepiepildītās vēlmes. Austriešu psihiatrs dzīvoja laikā, kad daudzi cilvēki savstarpējās attiecībās apspieda savas seksuālās tieksmes. Zinātnieks secināja, ka sapņos izpaužas cilvēku seksuālā neapmierinātība, kas rosina dažādas fantāzijas.
Mūsdienās Z. Freida teorijas laiku pa laikam kļūst modernas, ar tām aizraujas, bet vēlāk atkal aizmirst.
Ar sapņu izpēti ir nodarbojies arī Šveices psihiatrijas pionieris Karls Gustavs Jungs. Viņš mācījās pie Freida, bet nepiekrita skolotājam, ka sapņi rodas vienīgi no nepiepildītām seksuālām tieksmēm. Jungs paplašināja darbu pie sapņu interpretācijas, lielu uzmanību pievēršot sapņu tēliem un simboliem. Viņš pieņēma, ka visus redzējumus sapņos cilvēki smeļas no savas individuālās pieredzes, bet viņi ir spējīgi pieslēgties arī universālam atmiņu un pieredzes krājumam. To Jungs dēvēja par kolektīvo zemapziņu. Viņš domāja, ka no sapņiem cilvēki daudz var uzzināt paši par sevi un miegā saņemtās vēstis izmantot, lai palīdzētu paši sev dzīvot.
Mūsdienu psihologs Agris Palkavnieks uzskata, ka sapņus vislabāk var iztulkot pats sapņotājs, atrodot tādu interpretāciju, kas pašam šķiet apmierinoša. “Ir publicētas neskaitāmas sapņu grāmatas, kurās mēģināts atrast saistību starp sapņu tēliem un darbībām nomodā. Jebkuras piedāvātās sapņu tulkošanas sistēmas neveiksmes pamatā ir divkāršs paradokss. Sapņotājam, kuram vajag sapni iztulkot, pietrūkst psihiska veseluma, bet cits viņa sapņu skaidrotājs šo trūkumu tikai pastiprina. Ikviena sapņu interpretācijas sistēma ir pareiza, ja to par tādu uzskata pats sapņotājs,” žurnālā “Psiholoģijas Pasaule” raksta A. Palkavnieks. Kā piemēru viņš min Bībelē ierakstīto Jāzepa sapņa skaidrojumu faraonam. Jāzeps faraona redzētās treknās un kārnās govis interpretēja kā pārticības un bada gadus.
Vislabāk sapņus uztvert ar humoru
Liela daļa cilvēku sapņu skaidrošanu uzskata vienīgi par laika kavēkli. Ir taču patīkami patērzēt par lietām, kuras sevī ietver kaut ko mazliet noslēpumainu un mistisku. Ziemassvētki un Vecgada vakars, šķiet, tādām pārrunām ir kā radīti, jo šajā laikā savā dzīvē gaidām notiekam kaut ko brīnumainu. Šķiet, tas ir vispareizākais, jo sapņu tulkojumi ir dažādi. Nereti par kāda konkrēta priekšmeta vai dzīvnieka redzēšanu sapnī skaidrojumi ir pilnīgi atšķirīgi. Ja arī sapnī ieraugām kaut ko briesmīgu, tad vislabāk padomāt, vai vakarā pirms gulētiešanas nav par daudz ieēsts. Vispareizākā attieksme pret sapņiem, pēc manām domām, ir slavenajam melu karalim baronam Minhauzenam, kura sapņu grāmatu internetā piedāvā limbažniece Zane Līsmane. Daži piemēri no tās. Ja sapnī redz kaķi un peli, gaidāmas veiksmīgas briežu medības. Zivju zvīņu redzēšana nozīmē negaisu ar zivju lietu, bet sapnī ieraudzīts groziņš norāda, ka drīz būs jālasa ķirši no ķiršu koka, kas aug briedim starp ragiem. Savukārt burkāns nozīmē drīzu tikšanos ar zaķi, kuram astoņas kājas.
