Pagājušā gada nogalē Valkā privātā vizītē vijciemiešu Mežuļu ģimenē viesojās francūziete Iveta Kegi, kura pārvietojas ratiņkrēslā. Šīs vizītes laikā viņa centās iepazīt, kādas invalīdiem ir iespējas iekļūt veikalos un citās sabiedriskās vietās.
Pagājušā gada nogalē Valkā privātā vizītē vijciemiešu Mežuļu ģimenē viesojās francūziete Iveta Kegi, kura pārvietojas ratiņkrēslā. Šīs vizītes laikā viņa centās iepazīt, kādas invalīdiem ir iespējas iekļūt veikalos un citās sabiedriskās vietās.
“Mana meita Aija jau vairākas vasaras dzīvo Francijā. Šā gada nogalē viņa nolēma apmeklēt Latviju, tostarp arī Valku,” stāsta Valkas Invalīdu biedrības valdes loceklis Voldemārs Mežulis. I. Kegi Valkā jau ir bijusi pirms diviem gadiem, kad viņa pārstāvēja Bajonas pilsētas Invalīdu biedrību.
“Ziemeļlatvijas” korespondents tika uzaicināts, lai pārliecinātos par invalīdes iespēju iekļūt veikalā “Gerkens un partneri”, kas atrodas otrajā stāvā.
Valcēniete Inga Klempnere vairākas reizes centusies panākt, lai veikala administrācija nodrošinātu viņas iekļūšanu tirgotavā, taču allaž bez rezultāta. Viņai esot jāsameklē invalīdu ratiņu un arī pašas nesēji.
Pie lielveikala visas autostāvvietas bija aizņemtas, tāpēc mašīnu nācās novietot ielas pretējā pusē, izcelt ratiņkrēslu no bagāžas nodalījuma un iesēdināt tajā invalīdi. Veikala vadītāja, lūgta palīdzēt I. Kegi nogādāt augšstāvā, bija visnotaļ atsaucīga un nosūtīja palīgā pārdevēju Rinaldu, kurš kopā ar Voldemāru bez īpašas piepūles invalīdi uznesa augšā. Tiesa, pa kāpnēm lejā nokļūt nebija tik viegli, jo pārdevējs bija devies pusdienās. V. Mežulis ar šo cilvēku atsaucības pārbaudi ir apmierināts. Viņš gan pieļauj domu, ka situācija risinājās pozitīvā gaisotnē tāpēc, ka vajadzēja palīdzēt ārzemniecei. Arī veikalā “Saulīte” iepirkties izdevās bez grūtībām. I. Kegi pastāstīja, ka Francijā pirms dažiem gadiem ir pieņemts likums, kas liek visām sabiedriskajām iestādēm un veikaliem nodrošināt invalīdu iekļūšanu telpās neatkarīgi no stāva, kurā tas atrodas. Tas attiecas arī uz vecajām ēkām. Tajās bija jāveic nepieciešamā pārbūve un liftu ierīkošana.
V. Mežulis zina, ka arī Latvijā ir pieņemts līdzīgs likums, taču tas attiecas tikai uz jaunbūvēm. Praksē ar šā likuma izpildi viss nebūt nav kārtībā. Visbiežāk pamanāmā neprecizitāte ir uzbrauktuvju pārlieku lielais stāvums. Bez citu cilvēku palīdzības tik lielā leņķī uzbraukt ir ārkārtīgi grūti, jo īpaši ziemā, kad uzbrauktuves ir apledojušas.
