Zvārtavas pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede Valkas novada domei iesniedzis ierosinājumu ar novada Atzinības rakstu par labu darbu, sagaidot 18. novembri, apbalvot Zvārtavas pagasta pastnieci Lilitu Kalniņu.
“Ziemeļlatvijai” R. Priede skaidro, ka tas nav tikai pagasta ieteikums. “Mēs uzklausījām daudzus iedzīvotājus, kuri vēlas, lai Lilitai izteiktu pateicību, precizē R. Priede.
Zina katra klienta vajadzībasLilita cieņu un mīlestību Zvārtavas cilvēkos ir ieguvusi, 14 gadus strādājot pastā. Tā kā viņai tuvojas piecpadsmitais gads šo pienākumu izpildē, pagasts kopā ar iedzīvotājiem nolēmis, ka uz pusapaļo jubileju viņai vispienācīgākā balva būtu novada pašvaldības Atzinības raksts.R. Priede stāsta, ka pastnieka darbs Zvārtavā nav no vieglajiem. It īpaši pavasaros, rudeņos un ziemā ir grūti nokļūt līdz tālākajiem klientiem. Pašvaldība gan savus ceļus iztīra no sniegiem, taču Zvārtavas ģeogrāfija ir tāda, ka bieži jābrauc diezgan dziļi mežā uz individuālajām mājām. Un tad iet kā nu kuro reizi. Tādēļ arī pie dažiem cilvēkiem pastniece ir vienīgā viese ilgākā laikā. “Viņa katra vajadzības jau zina. Dažam atved zāles no aptiekas, citam maizi no veikala, jo autoveikals nebrauc katru dienu. Dzirdam tikai labas atsauksmes par Lilitu. Viņa prot ar visiem saprasties un katram cenšas palīdzēt,” saka R. Priede. “Pastniece faktiski ir vienīgais cilvēks, ko daži satiek. Kādreiz vēl vietējais dakteris apbraukāja mājas, tagad cilvēki gaida vienīgi Lilitu,” skaidro R. Priede.
Ceļā daudz kas gadījiesPašu Lilitu no rīta satieku Valkas pasta nodaļā. No šejienes ik dienu arī sākas viņas darba gaitas. Uzzinot, ka meklēju tieši viņu, L. Kalniņa izskatās apmulsusi, jo nezina iemeslu. Kad pastāstu par Atzinības rakstu, viņa gauži izbrīnās: “Es tiešām nezinu, kādēļ esmu izraudzīta. Man tas ir liels pārsteigums.”L. Kalniņa ikdienā godprātīgi pilda savu darbu un uzskata, ka tā jāstrādā ikvienam. Viņa gan skaidro, ka pastniece ir tikai pēdējos gadus. Darbs pastā sākās nodaļā. “Toreiz pastu nācās vest ar velosipēdu. Tagad braukāju ar savu automašīnu. Manā maršrutā ietilpst visa Zvārtava un daļa no Valkas pagasta. No rīta pēc pulksten 8 esmu Valkas pastā un atpakaļ dodos ar avīzēm un vēstulēm. Pa ceļam iebraucu katrā mājā, kurā kaut kas pasūtināts. Problēmas ir arī vasarā, ne tikai ziemā. Ceļus gadalaiks neizlabo. Taču kaut kā ar visu ir izdevies tikt galā,” saka L. Kalniņa. Pašlaik viņa ir vienīgā pastniece visā Zvārtavā. Lilita pati ir izdomājusi maršrutu, kā ātrāk apbraukāt savu teritoriju, izvadājot pastu. Pastniece stāsta, ka viņai iedzīvotāju mājās jāuzklausa pilnīgi viss – sūdzības par vientulību, kas aug un kas neaug dārzos un arī par politiku. “It īpaši vientuļie vecie cilvēki mīl daudz runāties. Dažs, mani gaidot, pat ir pierakstījis vairākus jautājumus, lai neaizmirstos,” saka L. Kalniņa. Viņa atzīst, ka pasta soma laika gaitā kļuvusi vieglāka, jo daudzi naudas trūkuma dēļ avīzes vairs nepasūta. Toties vairāk ir reklāmizdevumu. Viņas teritorija sākas tūlīt aiz Sēļiem. Tad arī tiek izbraukātas visas mājas. Brauciens beidzas ap pulksten 4 vai 5 pēcpusdienā. Savukārt ziemā, kad ceļi pieputināti, mājās iznāk atgriezties tikai ap deviņiem vakarā. Vaicāta, vai stipros puteņos nav bail braukt, pastniece atbild: “Vairs nav.” Daudz kas ir gadījies ceļā, arī iestigt sniegos. “Man ir vairāki tālruņu numuri. Zvanu pēc palīdzības, un cilvēki palīdz. Mūspusē daudzi ir izpalīdzīgi,” apliecina L. Kalniņa.Viņa nedomā, ka cilvēki būtu nokļuvuši galējā trūkumā. Katram ir dārzs, un ikviens dzīvo, kā var. Vaicāju, kas Lilitu saista izvēlētajā profesijā, ja jau tik ilgi nostrādāts. “Laukos nav lielas izvēles. Jācīnās par katru darba vietu un tajā arī vajag godīgi un kārtīgi strādāt. Tad ir prieks gan pašai, gan arī cilvēkiem,” saka L. Kalniņa.
