Biedrība “Cerības pakāpiens” Sedā veiksmīgi piedalījusies “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015” projektu konkursā, gūstot daļēju finansiālo atbalstu projekta “Kultūrvēsturiskā mantojuma (1953-1990) ekspozīcijas izveide Sedā”.
Biedrības “Cerības pakāpiens” vadītāja Ulla Grinberga atzīst, ka viņu mērķis ir izveidot profesionāli korektu kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīciju un padarīt to pieejamu ikvienam interesentam. Tai jāveido interesants stāstījums par Sedas vēsturi un jāiesaista vietējie novada iedzīvotāji ekspozīcijas krājuma papildināšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
Projektā palīdzēs skolēniStrenču novada domes projektu vadītāja Iveta Ence “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka galvenie priekšnoteikumi ekspozīcijas radīšanai Sedā ir veikti. “Telpas kultūras namā ir izremontētas, priekšmetu kolekcija nopirkta. Līdz šim mums nebija cilvēka, kas profesionāli izveidotu šo ekspozīciju. Tās iekārtošanai esam piedalījušies vairākos projektu konkursos, un visus esam īstenojuši. Vienā no tiem iegādājāmies vitrīnas. Pašlaik eksponāti tajos ir salikti bez jelkādas sistēmas,” stāsta I. Ence. Viņa uzskata, ka vajadzīga noteikta stratēģija un taktika, lai tūristiem piedāvātais projekts būtu gana kvalitatīvs un sistēmisks. Ir jāizlemj, kuri priekšmeti izvietojami pastāvīgajā ekspozīcijā un kuri – mainīgajā.Vidzemes kultūras programmas ietvaros ir iegūts nedaudz līdzekļu, lai piesaistītu ekspertu. Tā ir Valmieras muzeja vēsturniece Indra Vilistere, kura pamazām pa pakāpēm veic dažādas korektas aktivitātes gala mērķa sasniegšanā. Darbus paredzēts beigt decembrī. Nākamā gada sākumā plānots izstrādāt attiecīgu tūrisma mārketingu un piedāvāt apmeklētājiem kvalitatīvu produktu.Tiesa, līdzekļu iegūts mazāk nekā prasīts un cerēts, taču, pateicoties Nodarbinātības dienesta programmai, darbam izdevies piesaistīt skolēnus. Viņu uzdevums ir veikt iegādāto priekšmetu inventarizāciju. Tas ļaus īstenot ekspozīcijas izveidi.
Nav izraujams no valsts vēsturesIr izaugusi vesela paaudze, kas vēstis par padomju laiku režīmu un to laiku simboliku redz vairs tikai filmās, grāmatās vai dzird par to atmiņu stāstos. Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, jāapzinās, ka šis vēstures periods vēl līdz šim brīdim ir atstājis materiālas liecības un nemateriālas izpausmes visās jomās un ir neizraujams no valsts vēstures lapaspusēm.Pateicoties atjaunotā Sedas kultūras nama telpu pieejamībai un Sedas pilsētas iedzīvotājas Valentīnas Ainas Zaikovskas piedāvājumam iegādāties padomju laika priekšmetu un liecību kolekciju, kurā ir vairāk nekā 3000 eksponātu, Strenču novada dome ir īstenojusi unikālu projektu, kā rezultātā iegādāta šī kolekcija un Sedas kultūras nama 2. stāvā ir izremontētas trīs telpas. Viena no tām kalpo kolekcijas uzglabāšanai, otra paredzēta tūristu un viesu uzņemšanai un prezentācijām, bet trešā telpa – pastāvīgās un mainīgās ekspozīcijas izvietošanai. Kolekcijas eksponātus ilgus gadus vācis vēsturnieks Aldis Zaikovskis, kas savu mūža darbu un aizraušanos vēlējies atstāt Sedā, kur tai ir īpaša nozīme. Pats kolekcijas autors no dzīves aizgāja 2012. gadā.
Staļina laika liecinieksTagadējās Sedas pilsētas vietā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pletās mežs, kura vidū bija toreizējā Valkas apriņķa Trikātas pagasta saimniecība “Salānieši”. 1949. gadā šo māju iedzīvotājus izsūtīja uz Sibīriju, un jau 1953. gadā, reizē ar kūdras fabrikas būvniecību, Sedas tīreļa dienvidu malā sāka veidoties ciemats. Kūdras fabrikas celtne bija pasludināta par Vissavienības komjaunatnes triecienceltni, un uz šejieni brauca jaunatne no visas Padomju Savienības. Kultūras nams būvēts 1959. gadā, nav izmantots kopš 1997. gada un bija lemts sabrukšanai. Tas ar domes lielām pūlēm autentiskajā izskatā atjaunots 2012. gadā un ir uzskatāms kā Staļina valdīšanas laika arhitektūras liecinieks.
