Šonedēļ masu medijos parādījās ziņa, ka Vācijas firmas “Vitronic Baltica” uzstādīto stacionāro fotoradaru ekspluatācija nav likumīga, jo tā nav apstiprināta pašvaldību būvvaldēs. Televīzijā to apstiprināja arī Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve. Loģiski iznāk – ja ierīču izmantošana nav likumīga, tad likumīgi nav arī tās darbībā iegūtie rezultāti. Par fotoradaru fiksētajiem ātrumu pārkāpumiem policija mašīnu īpašniekiem jau ir nosūtījusi kvītis ar uzlikto soda naudu. Tagad vajadzētu atsaukt piespriestos sodus. Tomēr Iekšlietu ministrijas pārstāvji ir paziņojuši, ka to nedarīs. Jāsecina, ka mūsu valstī ar pretlikumīgu darbību cīnās par likumības ievērošanu. Paradokss! Turklāt ne vienīgais. Savulaik tiesībsargs atgādināja, ka tikpat nelikumīga ir soda uzlikšana transportlīdzekļa īpašniekam, ja nav pierādīta viņa vaina, jo mašīnu var vadīt arī cita persona. Arī šī norāde tika ignorēta. Tāpat kā tiesībsarga paskaidrotais, ka Latvenergo noteiktā maksa par elektrību nav pamatota. Nekādā gadījumā neesmu par to, lai satiksmes noteikumu pārkāpēji paliktu nesodīti. Taču pēc tiesiskuma principa sods jāsaņem tikai un vienīgi vainīgajam, turklāt valstij svarīgus procesus nedrīkst veikt ar darbībām, kuras neatbilst likumam. Pieļaujot, ka ar nelikumīgu darbību iestājamies it kā par likumību, valsts sevi pati attālina no jurista Egila Levita ieteikuma nākotnē Satversmē ierakstīt, ka Latvija ir tiesiska un sociāli atbildīga valsts. Savukārt turpinot šo nekonsekvenci, varam nonākt pie tā, ka visu izšķirsim pēc revolucionārās sirdsapziņas, kā jau tas vēsturē ir atgadījies.
