Šomēnes aprit gads, kopš visā Latvijā bezmaksas virszemes apraidē – televīzijas kanālā Re:TV – katru svētdienu redz Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa jeb virskonduktora Armanda vadīto Melodiskās mūzikas raidījumu “Vilciens Rīga – Valka”. Savukārt katra mēneša pirmajā sestdienā – raidījumu “Melodiskais ceļojums”.
Inga Karpova
Gadu “Ziemeļlatvija” ir klusējusi par šo Latvijas pašvaldībām tik neraksturīgo aktivitāti, ik pa laikam saņemot pārmetumus, kāpēc par šo Kraukļa rosīšanos Valkas televīzijā netiek sniegta informācija.
Gadījumā, ja kāds nav redzējis nevienu no šiem muzikālajiem ceļojumiem, īss satura izklāsts – izklaidējošais un informatīvais melodiskās mūzikas raidījums “Vilciens Rīga – Valka” ik nedēļu sākas vilciena restorāna vagonā un aizved skatītājus muzikālā piedzīvojumā. Turklāt katrā raidījumā viesojas sabiedrībā populāri mūziķi un izpildītāji, tostarp grupa “Bumerangs”, Maestro Raimonds Pauls, Ginta Krievkalna un Atis Auzāns un virkne citu Latvijā vairāk un mazāk zināmu mūziķu un grupu.
Lai uzzinātu, kāpēc novada domes priekšsēdētājs V. A. Krauklis nodarbojas ar muzikālo raidījumu, nevis veido informatīvo raidījumu par Valkas novada dzīvi un aktualitātēm un kāds no raidījuma ir labums novada iedzīvotājiem, “Ziemeļlatvija” iztaujāja virskonduktoru Armandu jeb pašvaldības vadītāju V. A. Kraukli.
– Kāpēc Valkas TV izvēlējās veidot šādus muzikālus raidījumus, jo līdzīga formāta raidījumi skatāmi gan LTV1, gan LNT kanālā, turklāt tie ir izklaidējoši un nav saistīti ar dzīvi Valkā.
– Vispirms gribu pateikt, kāpēc Valkā notiek daudzas lietas, kas nenoliek līdzīga izmēra pašvaldībām, piemēram, Gulbenē, Alūksnē vai Talsos. Viena no novada problēmām ir tā, ka daudzos Latvijas uzņēmējos un valsts iestāžu darbiniekos valda uzskats, ka Valka atrodas kaut kur ļoti tālu.
Droši vien tur nekas nenotiek, ir dzirdētas arī dažādas ziņas par Valkas miršanu un vispār nav jēgas uz turieni braukt un kaut ko pasākt. Skaidrs, ka šādu viedokli nevar izmainīt vienā dienā, pat ne vienā gadā un ar dažiem pasākumiem. Ir vajadzīgs vesels pasākumu kopums, kas šo viedokli mainītu, un jāteic, ka pakāpeniski tas mums veiksmīgi arī izdodas. Visticamāk, mēs esam vēl ceļa vidū. Šis Valkas televīzijas projekts ir viens no pasākumu kopuma, lai šo Valkai neglaimojošo viedokli mainītu. Skaidrs, ka tas prasa daudz mana personīgā laika, jo organizatoriskās lietas, kas saistītas ar televīziju, daru vakaros, savukārt ieraksti notiek svētdienās no agra rīta līdz vēlam vakaram un arī pirmdienās. Tāpat pirmdien no rīta līdz ierakstam apdaru darbus, ja vajag domes darbinieki uz kultūras namu man atnes uz parakstīšanu dokumentus. Reizi mēnesī es un mana sieva savu svētdienu atdodam brīvprātīgi novada labā. Turklāt visiem valcēniešiem, kas darbojas šajā projektā, tas ir darbs bez samaksas.
– Tiešām? Arī tāds profesionālis kā skaņu režisors kā Andris Niklavičs un Vidzemes televīzijas operatori?
– Attiecībā par Andri televīzija kaut ko kārto, bet es tajās lietās nemaisos. Mums ir nodalītas atbildības sfēras. Ir noslēgts trīspusējs līgums starp Valkas novada domi, biedrību “Atbalsts Valkai” un ar komercuzņēmumu, kuru pārstāv Ingemārs Vekters (valdes priekšsēdētājs Latvijas reģionu televīzijā Re:TV – I. K.). Tātad I. Vekters rūpējas pa raidījumu tehnisko pusi, tostarp arī par režiju, skaņu un operatoru darbu. Mēs tiešām šajā lauciņā nemaisāmies. Tā ir I. Vektera darīšana, un dome tur nemaksā nevienu centu. Savukārt es, mana sieva Līga (grimētāja) un Evija Smane (raidījuma režisore un scenāriste) savu laiku, enerģiju un ieceres dāvinām novadam un strādājam idejas vārdā. Savukārt novada domes plašsaziņas līdzekļu speciālistei Airai Vērsei tas ir darba pienākums – elektroniskā vidē veikt dažādas aktivitātes. Domes ieguldījums ir tas, ka tā piešķir kultūras nama telpas un apmaksā elektrību par šīm divām raidījumu ieraksta dienām. Taču arī pašvaldībai ir savs labums. Pirmām kārtām, reizi mēnesī pirmdienās pilsētas kultūras namā notiek brīnišķīgi koncerti, kuros piedalās mākslinieki, kurus diez vai varētu tik vienkārši ataicināt uz Valku. Otrām kārtām, novads saņem būtisku publicitāti par visiem pasākumiem. Katrā raidījumā stāstām, kas Valkā notiks gan tuvākajā, gan tālākajā nākotnē. Šī informācija sasniedz auditoriju visā Latvijā. Ja pašvaldībai no sava budžeta par šo reklāmu būtu jāmaksā komerccena, tie katru mēnesi būtu tūkstošiem eiro. Protams, ne tikai šī informācija par pasākumiem ir svarīga. Tiešām katrs mūziķis, kurš atbrauc uz Valku, sākot ar Maestro Raimondu Paulu un pazīstamām un mazāk pazīstamām grupām, no šejienes dodas projām kā Valkas un Valgas vēstnieki. Mūziķi tiešām to novērtē, jo atšķirībā no citiem raidījumiem ieraksts notiek dzīvajā. Savukārt gan šlāgeraptaujā, gan lielā mērā arī LNT raidījumā “Dzintara dziesma” mūziķi plāta mutes. Sevis cienoši mūziķi to nemaz sevišķi nemīl, ka raidījuma ierakstā, skanot fonogrammai, ir jāākstās. Melodiskās mūzikas raidījumā ir dzīvais izpildījums. Protams, tehniski tas ir daudzkārt sarežģītāk, tāpēc katrs raidījums prasa lielu piepūli. Grupām ir dažāds instrumentu sastāvs, to pārlikšana, studijas skaņas kvalitāte, tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Tajā pašā laikā mūziķi to visu augstu novērtē, jo viņi tiešām saprot, ko tas patiesībā nozīmē. Redzot pēc atsauksmēm, raidījumam ir stabils savs skatītāju loks, kuriem šis raidījums interesē un patīk. Esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes par to, ka beidzot Latvijā ir viens raidījums, kas nepārstāv tikai vienu šauru mūzikas žanru, bet ir dažādi mūziķi, dažādi stili un tiek parādīti arī tādi mūziķi, kas neiekļaujas tā saucamajā komercformātā. Turklāt mūziķi zina, ka raidījumā viņus, uzdodot jautājumus, nepazemos, nebūs lēti sensāciju jautājumi un tā saucamie “zem jostas” jautājumi. Viņi zina, ka es mūziku saprotu un mīlu. Tam arī ir būtiska nozīme. Uz katra raidījuma ierakstu nopietni gatavojos. Te man daudz palīdz Evija, īpaši gatavojoties sarunai ar jaunu vēl mazpazīstamu grupu. Par vecā kaluma mūziķiem man īpaši nav jāgatavojas. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc es to daru. Atklāti sakot, tas ir arī ārkārtīgi nogurdinošs darbs, jo svētdienās filmējam padsmit stundas uzreiz vairākus raidījumus, intervēju septiņus astoņus dažādus intervējamos. Turklāt studijas telpā gaisa ir tik, cik ir. Tas ir arī fiziski smagi. Es labprāt atrastu citu raidījuma vadītāju, kas dara šo darbu. Būtu pat ar mieru, uzrunājot vietējos uzņēmējus, dabūt arī kādu naudiņu, lai jaunajam raidījuma vadītājam varētu kaut ko samaksāt, bet daudzi mūziķi ir teikuši, ka brauc tikai manis dēļ. Ja mēs nopirktu kādu pazīstamu žurnālistu, tas arī vairs nebūtu saistīts ar Valkas vārdu.
Ņemot vērā visu manu iepriekšteikto, veidojas arī Valkas pozitīvais tēls. Turklāt vienkāršu reklāmas raidījumu par Valku televīzijā diez vai skatītos visā Latvijā. Veidojot “Vilcienu Rīga – Valka” iegūstam maksimāli plašu skatītāju auditoriju. Tieši tāpēc ir šis muzikālais formāts.
– Vai ir zināmi melodiskā mūzikas raidījuma reitingi?
– Reitingi tiek regulāri pasūtīti. Tie ir ļoti staigājoši, sākot no dažiem līdz pat sešdesmit tūkstošiem skatītāju. Dīvainākais ir tas, jo profesionālāka mūzika, jo zemāks reitings. Tas pierāda, ka vidusmēra latviešu gaume aprobežojas ar Radio 2 klausīšanos, tāpēc to arī visvairāk klausās. Biju šokēts, ka fantastiskajam raidījumam ar grupas “De Gamba” piedalīšanos, kuri spēlē pasaules klases instrumentālu mūziku, bija viszemākais reitings. Tomēr ir svarīgi, ka arī tāda mūzika ir mūsu raidījumā un nav tikai viens stils, kas dod panākumus. Mega daudz tūkstoši skatītāju bija noskatījušies raidījumu par grupu “Rolise”. Nu nav slikti. Katrā ziņā raidījuma skatījums ir virs vidējā televīzijas Rīga 24 raidījumu skatījuma.
– Vai esi saņēmis savu kolēģu – citu pašvaldību vadītāju – atsauksmes?
– Atklāti sakot, tie, ar kuriem esam runājuši par šo tēmu, brīnās, kā es to varu izdarīt. Daudzi kolēģi ir atzinušies, ka to nevarētu. Skaidrs, ka Valkas gadījumā ir vitāli nepieciešamas šādas netradicionālas formas, sākot ar Valkas/Valgas basketbola komandu, ar lielajiem pasākumiem, piemēram, solistu un deju grupu festivālu “Bordertown Beat” un beidzot ar televīziju. Lielajās pašvaldībās tas izdarāms daudz vienkāršāk – tās noalgo aģentūru, tā izveido struktūru, nopērk reklāmu medijos. Tam nepieciešama liela nauda. Mums vienkārši budžets to neatļauj, tāpēc domē domājam netradicionālas darba formas, kuras no pašvaldības budžeta prasa ļoti maz vai nemaz. Protams, tas prasa lielu darbu no domes darbiniekiem. Gribu izmantot iespēju un pateikt paldies visiem, kas iesaistījušies šajā televīzijas projektā. Tā viņiem ir liela dzīves un personības attīstības skola. Redzēt, kā strādā profesionālā režisore Dita Torstere, tā arī ir liela veiksme un iespēja daudz ko iemācīties. Sākumā brīvprātīgo darbinieku bija vairāk, bet tad, kad saprot, ka tas ir liels un regulārs darbs, daudzi aizgāja.
– Ir dzirdētas runas, ka šī raidījuma izdevumus sedz vietējie uzņēmēji. Ja kāds lūdz uzņēmējus atbalstīt citus projektus, saņem atteikumu, jo jāstutē novada mēra hobijs. Vai vari atspēkot šīs runas?
– Nenoliedzu, pirms gada studijas iekārtošana lielā mērā bija ar uzņēmēju atbalstu. Neuzskatījām par iespējamu šajā lietā ieguldīt domes naudu. Tā ir cita lieta, ja vietējie uzņēmēji atbalsta mūsu lielos kultūras pasākumus, sporta komandas, tad vienmēr pēc pasākumiem atbalstītājus nosaucam publiski. Regulāri tiekos ar uzņēmējiem, runājam par iespējamo palīdzību, bet ja uzņēmējs saka, ka šobrīd nevar palīdzēt, to saprotu. Uzņēmēji atbalstīs jūnijā gaidāmos pilsētas svētkus, bet tam nav nekāda sakara ar televīziju. Nekad nav bijis tā, ka es uzņēmējiem teiktu, ka obligāti ir jāsniedz atbalsts. Tā gan nenotiek – ja uzņēmējs nedos, tad arī dome nedos.
– Nākamgad būs pašvaldību vēlēšanas, un, pieļaujot, ka kandidēsi, tu joprojām būsi redzams televīzijas ekrānā visā Latvijā. Varētu sākties pārmetumi par lieku publicitāti, kāda citiem nebūs iespējama.
– Beidzamos entos gadus esmu pieradis pie uzbraucieniem. Šim projektam nav nekāda sakara ar pašvaldību vēlēšanām. Domāju, ka Valkas novada cilvēki mani pazīst tik ilgus gadus un tam, vai esmu televīzijā vai neesmu, nav nekāda sakara, vai par manu sarakstu balsos vai nebalsos. Tas varētu būt svarīgi cilvēkam, kurš līdz šim nav strādājis pašvaldībā un vietējiem ir maz pazīstams. Manā gadījumā tas tā nav. Zinu, ka katram par mani ir viedoklis, un domāju, ka viedoklis nemainās, ja esmu televīzijā un stāstu par mūziku.
– Tu biji tas, kas domē rosināja izveidot jaunu amatu – plašsaziņas līdzekļu speciālists. Sākotnēji bija iecere, ka jaunais darbinieks veidos arī ziņu raidījumus.
– Mēs neesam no šīs ieceres atteikušies. Aira elektroniskajā vidē arvien vairāk veido videoklipus. Arī vairāki pašvaldības iestāžu darbinieki apgūst fotografēšanas un video uzņemšanas prasmes. Mūsu mērķis ir ar laiku radīt situāciju, kad domē ir ne tikai viens cilvēks, kas to var izdarīt, bet katrā institūcijā būtu darbinieks, kas varētu fotografēt un filmēt un pēc tam samontēt informāciju. Uzskatu, ka mūsdienās arvien mazāka jēga ir klasiskam ziņu raidījumam. Šodien cilvēki iegūst informāciju pavisam citos veidos, piemēram, telefonā noskatoties videoklipus. Šādi rīkojoties, gribam uz vietas izaudzināt vismaz divus cilvēkus, kas spētu strādāt ar profesionālu kameru. Esam ceļā uz to un vēl plašākā apjomā, jo no katras institūcijas būs cilvēks, kas mācēs stāstīt un rādīt. Neapšaubāmi, tas arī ir jaunums Latvijā, un ar laiku tas dos labus augļus.
Melodiskās mūzikas raidījuma filmēšanā iestāsies vasaras pauze, tikmēr rādīs arhīvu, kurā ir vairāk nekā 50 raidījumu. Lielākā daļa televīziju tā dara. Tā laikā mēs atgriezīsimies pie tēmas par Valkas radio darbības atjaunošanu. Tas būs pieejams arī internetā, ne tikai FM viļņos. Radio internetā var klausīties visā pasaulē. Mums ir jau radiostacija, ir uzraudzītas jaunas telpas topošajā multifunkcionālajā jauniešu centrā, kas atradīsies bijušajā Lattelecom ēkā uz Semināra ielas. Tā būs viena no lietām, kurā varēs aktīvi iesaistīties novada jaunieši. Atšķirībā no iepriekšējā koncepta, domājam, ka būs dažādi bloki. Proti, būs mūzika, kas patīk manai paaudzei, tāda, kas patīk vecākai paaudzei un arī jauniešiem. Valkas radio būs radio visiem cilvēkiem. Iepriekšējais bija pārāk alternatīvs, tāpēc ne visiem tas patika. Priekšrocība ir tā, ka Valkā strādā Māris Žigats, kurš ir absolūts radio profesionālis, un mēs varēsim izmantot viņa zināšanas un pieredzi. Tas nebūs nekāds komercprojekts, radio strādās bez reklāmām. Tur būs atkal daudz brīvprātīgā darba. Arī Airai pa vasaru, kamēr televīzija būs atvaļinājumā, ar radio jautājumu būs daudz jāstrādā.
VIEDOKĻI
Ingemārs Vekters, Latvijas reģionu televīzijas Re:TV valdes priekšsēdētājs:
– Ar Valkas novadu sadarbojamies jau gadu. Ar šo iniciatīvu pie mums vērsās domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ar mērķi popularizēt Valkas vārdu. Arīdzan pierādīt, ka viss nenotiek Rīgā, bet arī Latvijas reģionos. Raidījumu, kas kļuvis par vienu no televīzijas RE:TV top raidījumiem, finansē televīzijas kanāls. Izmaksas jums nevaru atklāt, ne tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka mūsu nozarē ir liela konkurence. Varu pateikt, ka raidījums maksā pietiekami daudz, tāpēc tie tiek ierakstīti maksimāli daudz divās dienās. Pēc kompānijas TNS datiem, melodiskās mūzikas raidījumu “Vilciens Rīga – Valka” noskatās vidēji 40 līdz 50 tūkstoši skatītāju.
Vents Armands Krauklis, biedrības “Atbalsts Valkai” vadītājs:
– Biedrība muzikālo raidījumu veidošanā iegulda ievērojamus līdzekļus, bet no galvas nepateikšu cik. Tad ir jāpēta grāmatvedības dokumenti. Man tagad nav laika, netieku galā ar papīriem. Biedrības naudas līdzekļus veido ziedojumi. Turklāt ziedotāji nav ne tikai no Valkas, bet arī no citām latvijas vietām, piemēram Rīgas. “Atbalsts Valkai” nenodarbojas ar sabiedrisko darbību un nekad arī nenodarbosies. Lai gan likums atļauj, biedrībā nav neviena algota darbinieka.
Juris, Amatas novada iedzīvotājs:
– Es tiešām skatos raidījumu “Vilciens Rīga – Valka”. Man patīk raidījuma formāts, interesē latviešu mūzika. Novērtēju, ka muzikanti dzied dzīvajā. Gribētu tikai raidījuma veidotājiem ieteikt nomainīt raidījuma fonu, jo man šķiet, ka vilciens no Rīgas līdz Valkai ripo tikai caur mežiem, bet ceļā ir arī apdzīvotas vietas.
Viedoklis no www.ziemellatvija.lv:
– Melodiskais vagons, kur Krauklis par konduktoru tiek finansēts no domes naudas? Reāli? Es domāju, ka to izdomāja kāds TV kanāls un Krauklis piekrita papozēt. Interesanti, cik maksā raidījuma izveide un kāda no tā jēga. Ne reizi neskatījos, neplānoju un domāju, ka divām trešdaļām valcēniešu tas ir dziļi pie kājas.
