Mārtiņam Eleksim agrāk bērnībā bija bail no zobārstiem. Mammas aizvests pie zobu daktera, puika kabinetā raudājis un bļāvis. Tagad viņš pats ir zobārsts, absolvējis Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultāti ar kvalifikāciju vispārējā zobārstniecībā.
Kādu brīdi praktizējis Rīgā, Strenčos un Gaujienā, Mārtiņš jau divus mēnešus strādā Smiltenē – pilsētā, kur studiju laikā izgāja arī zobārstniecības praksi.
Jaunu speciālistu medicīnā ar augstāko izglītībā Smiltene ieguvusi romantisku iemeslu dēļ. Dzimis un uzaudzis Madonā, Mārtiņš studiju laikā iepazinās ar topošo zobārsti smiltenieti Lindu Zelmeni (tagad – Eleksi). Tas vainagojās ar kāzām. Jaunā ģimene nolēma dzīvot un strādāt Lindas dzimtajā pusē Smiltenē.
Zobārsts, kuram patīk protezēt
Smiltenē abi jaunie zobārsti strādā katrs citā kabinetā: Linda – pilsētas centrā (par Lindu savulaik jau rakstījām – redakcijas piezīme), bet Mārtiņš – uzņēmumā “Denta Plus” poliklīnikas telpās.
Vakarā mājās jaunajai ģimenei sarunas ievirzās arī profesionālā gultnē, jo kopīga profesija nozīmē līdzīgas intereses un izpratni par to, ko savā darbā dara dzīvesbiedrs.
“Esmu smiltenietis,” Mārtiņš jau jūtas piederīgs šai pilsētai. Patīkot gan sakoptā vide, gan tas, ka ir iespējas aktīvai atpūtai. Jaunā zobārsta hobijs ir sports. Savulaik Mārtiņš spēlējis hokeju, bet tagad ziemā “met aci” uz slidotavu pie Tepera, vien jāgaida slidošanai piemēroti laikapstākļi. Vasarās patīk peldēt Niedrājā pie Smiltenes. “Tīrs ezers, ar sakoptu apkārtni,” priecājas Mārtiņš.
Ne viņu, ne Lindu dzīve un darbs Rīgā nesaista. “Speciālistu medicīnā, arī zobārstu, laukos un mazpilsētās trūkst, un, manuprāt, vieglāk ir pat strādāt mazpilsētā. Ja esi entuziasts un savs darbs patīk, tad sākt strādāt svešā vietā un ieņemt savu nišu nav grūti,” domā Mārtiņš.
Jaunais speciālists ir zobārsts protēzists. Protēzistam ir jābūt speciālistam arī vispārējā zobārstniecībā. Pirms protezēšanas pacientam tāpat bieži vien ir nepieciešama plombēšana, zoba kanāla tīrīšana, zoba ekstrakcija jeb raušana, kas jau ir ķirurģiska zobārstniecības procedūra.
Arī pati protezēšana (zaudētā zoba vai tā daļas atjaunošana) nozīmē diezgan lielu zobārstniecības spektru, skaidro Mārtiņš. Protēzes ir, piemēram, kroņi, tilti, venīri (plānas porcelāna plāksnītes, kuras tiek cementētas uz zoba ārējās virsmas, lai smaids būtu žilbinoši balts), dažādu veidu izņemamas platītes, un to visu izgatavo arī zobārstniecības kabinetos ārpus Rīgas.
Zobārstniecībā ienāk jaunas modernas tehnoloģijas, jauni medikamenti, kas ir salīdzinoši dārgi un palielina pacientam maksu par saņemto pakalpojumu, taču vienlaikus arī paver jaunas iespējas un augstāku kvalitāti zobu ārstēšanā, uzsver Mārtiņš.
Arī provincē strādājošie zobārsti nevar atpalikt no jaunajām vēsmām nozarē. Viena no tām protezēšanā ir digitālie nospiedumi, kad zobārsts var noņemt pacienta zoba digitālu nospiedumu ar īpašu mutes dobuma skeneri (līdz šim, lai iegūtu zoba nospiedumu, pacienta mutē tiek ielikta speciāla karote ar speciālu putriņu). Mārtiņš ir pārliecināts, ka tāda moderna digitāla laboratorija būs arī viņa darba vietā, jo gan protēzistam tā ir vieglāk strādāt, gan arī pacientam labāk, jo digitāli var iegūt ļoti precīzu zoba nospiedumu.
Pieminēt špricīti
bērnu klātbūtnē aizliegts
Ko vajag ievērot zobu profilaksē, lai vēlāk nevajadzētu zobus raut vai protezēt? Pats galvenais ir tīrīt zobus divas reizes dienā ar fluoru saturošu zobu pastu, katru reizi apmēram trīs minūtes, padomu dod Mārtiņš.
Taču ir jāatceras: ja zobu pasta nesatur fluoru, tā nedarbosies pret kariesu (zobu slimību, kas izraisa zoba cieto audu – emaljas, dentīna – demineralizāciju un destrukciju). Lai zobu pasta būtu efektīva kariesa profilaksei, vēlamā fluorīda koncentrācija pieaugušajiem pastā ir 1400 līdz 1500 vienību (ppm), norāda speciālists. Par labākām Mārtiņš atzīst tās veikalos pieejamās zobu pastas, kas satur aminofluorīdu, nevis nātrija fluorīdu, jo aminofluorīds mazāk šķīst siekalās un līdz ar to spēj zobu mineralizēt dziļāk.
Tāpat, lai izbēgtu no kariesa, zobu higiēnā ir jāizmanto zobu diegs, lai maksimāli atbrīvotos no ēdiena atliekām un mutē mītošajām baktērijām, jo ēdiena atliekas sakrājas arī zobu starpās un ar zobu birstīti tās nevar iztīrīt. Savukārt ēdiena aplikums ir vislabākais barības avots baktērijām.
Zobārsts arī atgādina, ka ir zobu veselībai slikti ēdieni, piemēram, cukuru saturoši saldumi un dzērieni (limonādes) un cieti saturoši produkti.
“Vecākiem jāseko līdzi tam, kādā stāvoklī ir viņu bērnu piena zobi un jāmāca ievērot zobu higiēnu. Piena zobu veselība ir svarīga. Ja bērns pāragri zaudē kādu no šiem zobiem, tad var mainīties sakodiens un rasties vietas trūkums pastāvīgajiem zobiem,” piebilst Mārtiņš.
Viņa pacientu vidū ir arī bērni. Patīkot ar viņiem strādāt, kaut tas esot grūtāk nekā ar pieaugušajiem. Bērni zobārsta krēslā ne vienmēr sēž mierīgi. Raud? Never vaļā muti? “Arī. Ir dažādas frāzes un vārdi, ko nedrīkst izrunāt, ja pacients ir bērns. Nedod Dievs, pieminēt špricīti! Tāpat bērnam nevar rādīt zobārsta darba instrumentus. Jābūt arī labai sadarbībai ar vecākiem. Ja blakus ir viens no vecākiem un saka bērnam: “Tūlīt tev iešpricēs”, tad viss, – svītra pāri, lai bērns nebaidītos,” saka Mārtiņš.
Bail arī lielajiem,
bet zobi tāpēc nav jārauj mājās
Ir arī pieaugušie, kuri baidās no zobārsta, taču kautrējas to atzīt. Ja kādam ir bail no anestēzijas šprices, tad Mārtiņš mierina, ka nevajag baidīties, mūsdienās zobārsts var iešpricēt tā, ka nesāp. Sāp tad, kad zobs jau ir sastrutojis, iekaisis.
Tāpēc zobārsts vēlreiz atgādina, cik svarīga ir mutes dobuma higiēna un arī vizīte pie stomatologa profilakses nolūkā, pat tad, ja pacientam pašam šķiet, ka ar zobiem viss ir kārtībā.
“Ja pacients pats ir pamanījis zobā caurumu, tad tas jau ir liels bojājums. Jāteic, ka Latvijā vidējais zobu veselības stāvoklis ir zemāks nekā Rietumeiropā,” atzīst Mārtiņš.
Tam ir dažādi aspekti, iespējams, ne tikai cilvēku slinkums regulāri ievērot mutes dobuma higiēnu, bet arī finansiāli apsvērumi, turklāt lauku ļaudīm piedevām – varbūt arī transporta problēmas, lai nokļūtu līdz zobārstam.
Šo rindu autore zobārsta uzgaidāmajā telpā spiestā kārtā dzirdējusi sarunu starp diviem rindā gaidošajiem vīriešiem, kuri dalījās pieredzē, kā vislabāk mājas apstākļos ar plakanknaiblēm izraut sāpošu zobu, anestēzijai iepriekš iedzerot šņabīti.
“Man gan sanāca traki,” stāstīja viens no viņiem, gados jaunākais, “iedevu plaķenes draugam, lai viņš izrauj, bet draugs izrāva veselo zobu, nevis sāpošo. Nācās raut vēlreiz.”
Par tāda veida “zobārstniecību” mājas apstākļos Mārtiņš līdz šim nebija dzirdējis, taču tas, ka pacienti zoba nerva iekaisuma gadījumā mājās izmanto tautas medicīnu, gan esot fakts.
“Taču tādas metodes nestrādā. Ja sāp zobs, ir jādodas pie zobārsta,” atgādina Mārtiņš Eleksis.
