Saistībā ar Mātes dienu un Mildas vārdadienu par savu mammu pārdomās un atmiņās piekrita dalīties Vijciema “Miglīšos” dzīvojošā Māra Krieviņa. Maz cilvēku zina, ka viņas māte Milda Lauberte ir pirmā šaha meistare Latvijā ar lieliem starptautiskiem nopelniem. Viņas īstais uzvārds ir Endzelīna, un viņa to nemainīja arī pēc šķiršanās ar vīru Lūciju Endzelīnu, taču šaha pasaulē Milda piedalījās tikai ar uzvārdu Lauberte. Māras tētis Lūcijs kara beigās emigrēja uz Austrāliju un tur Adelaidē mira 1981. gadā. Viņš ir dzimis 1909. gadā Tartu un pēc tam bija lielmeistars korespondencšahā.Autorus vaigā nav redzējusi“Miglīšos” valda laukiem diezgan netipiska gaisotne – visās istabās pie sienām daudz fotogrāfiju un gleznu, vairāki pazīstamā gleznotāja Ulda Zemzara darbi. Tostarp arī Mildas Laubertes jeb Endzelīnas portrets, kurš gan nav īsti pabeigts un ierāmēts. Visur daudz relikviju un krāšņumlietiņu.Vispirms M. Krieviņa mani iepazīstina ar 2007. gadā Liepājā izdoto grāmatu par M. Lauberti “Sudraba važiņa no Stokholmas” ar apakšvirsrakstu “Milda Lauberte šaha cīņās”.Mantoto sudraba važiņu izcilās šahistes meita tagad nēsā pati. Viņa piebilst, ka tai nav nekādas dižas mantiskas vērtības, taču ir ļoti mīļa, jo važiņa ir balva par izcīnīto 3. vietu Stokholmā.“Pirms pāris gadiem “Latvijas Avīzē” bija publikācija par manu tēvu Lūciju. Sajūsmā, ka kāds ir viņu atcerējies, vēlējos pateikties autoram un uzzināju, ka tas ir Ģedimins Salmiņš, kurš dzīvo Rucavā un ir liels korespondencšaha fanāts. Savukārt Amerikā dzīvojošais Valdemārs Zemītis rosināja un apmaksāja visus izdevumus, lai taptu grāmata par Mildu Lauberti. Nevienu no viņiem vaigā neesmu redzējusi,” stāsta M. Krieviņa. Viņa grāmatas autoram ir aizsūtījusi daudzus materiālus par savu mammu. Lielāko grāmatas daļu aizņem šaha partiju analīze, taču beigās ir arī vairāku cilvēku atmiņas par viņu. Māra zina, ka, iespējams, otra grāmata par M. Lauberti taps ar Zigfrīda Trenko spalvu, precīzāk, datoru. Viņš savulaik ir daudz fotografējis izcilo šahisti kopā ar mazbērniem. Meita smej, ka šahā gan netikusi augstāk par skolēnu līmeni, taču mammas vārdu vēlas daudzināt, jo viņa to ir pelnījusi. Tiesa, kad gruzīnu šahists Goglidze viesojās Latvijā, Mārai bija 16 gadu. Šis šahists uzaicināja ierasties Gruzijā ne tikai Mildu, bet arī pusauga Māru. “Tas bija 50. gadu vidū. Sacensībās Batumi man uzticēja pārbīdīt figūras uz demonstrācijas dēļa. Neatceros, kurām šahistēm asistēju, taču spēles nobeigumā viņas figūras pārbīdīja tik ātri, ka nespēju spēlei izsekot. Vietējie melnie puiši man nāca palīgā, un, paldies Dievam, mani neizsvilpa. Varbūt tāpēc, ka biju blondīne,” smaida Māra. Viņa gana daudz ir grozījusies šahistu sabiedrībā. Mammu Mildu dzīves beidzamajos gados ar labām pārtikas pakām daudz atbalstīja Uļjana Semjonova.Dzejolī jaušamas skumjasM. Krieviņa kopš 1996. gada dzīvo nu jau nelaiķa vīra mantotajos “Miglīšos”, taču lielāko dzīves daļu viņa ir aizvadījusi Rīgā kopā ar mammu un visu mūžu bijusi korektore izdevniecībā. Mārai acīmredzot ir iedzimta valodas izjūta, jo viņas vectēvs taču ir latvju valodas patriarhs Jānis Endzelīns.“Mana mamma bija neparasti strādīga un gudra. Nebija darba, ko viņa nespētu veikt. Dzīvojām kā cimds ar roku. Tiesa, mammas mūža otrajā pusē mums saprasties bija aizvien grūtāk, līdz viņa no manis it kā novērsās un maz ko saprata no reālās dzīves. Protams, esmu viņai to piedevusi. Viņas pēdējos dzīves un slimības gados esam visu izrunājušas un nesapratne izbeidzās,” rimti stāsta “Miglīšu” saimniece. Viņa piebilst, ka šī iemesla dēļ veltītajā dzejolī mātei jaušamas tādas skumjas. Milda bija lielu galējību cilvēks – vai nu mīlēt vai nīst. Māra atzīst, ka viņa raksturā esot izspļauta tēva meita, tāpēc maz līdzinoties šerpajai mātei. Interesanti, ka, būdama ārste, Milda arī slimību laikā nelietoja zāles. Izcilais Latvijas šahists Mihails Tāls uzskatīja, ka Milda nav pietiekami novērtēta šahiste un viņa nav saņēmusi lielmeistara nosaukumu, un solīja šo netaisnību labot, taču nepaspēja – nomira.Nenokļūst pie baltajiem lāčiemLūcijs bija diplomēts jurists un okupācijas laikā kalpoja vāciešiem, tāpēc, karam beidzoties, lai nenokļūtu pie baltajiem lāčiem, bija spiests pamest Latviju. Māra ir bijusi pie viņa kapa Austrālijā.Viņa ir uzaudzinājusi divus dēlus, un abi ir labi izskoloti un godīgi cilvēki. Tēva iespaidoti, kurš strādāja Lauksaimniecības ministrijā, būdami rīdzinieki, turklāt bez zemes īpašumiem, beidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultāti. Vecākais Jānis Krieviņš ir riktīgs zemnieks, Krimuldā ir uzcēlis māju un audzē graudus. Savukārt jaunākais Raimonds ir nomainījis vairākus vadošus amatus un pašlaik darbojas biznesā Krievijas labad. 1. martā, Māras dzimšanas dienā, abi kopā ar trijiem mazbērniem ierodas Vijciemā sveikt mammu un vecmammu. Jānis dažkārt mammai apmaksā medicīnas izdevumus un atved meža dzīvnieku gaļu. Tā nu viņi dzīvo ar savām domām par mātes izjūtu un nozīmīgumu.
Veltījums mātei
Māra Krieviņa(dzimusi Endzelīna)2010. gada 2. janvārīBez mātesSapņi kā aizlauzti spārniĶeras dvēselei klāt,Bet lidot, kā lidot,Saki to, māt?!Nav vairs kam padoma prasīt,Apkārt ir ziema un kluss,Arī balss tava mīļāIr zudusi – klus.Daudz dzīvē par vēluNāk visa kā – Tā atziņas atnākkā novēlots gaismas stars.Un bērni? – tie reti nāk – Viņiem pārāk moderns ir gars.Nauda valdaUn runāties netīk tiem – Tiem jaunajiem pasaules valdniekiem.Māt, kam tu pie manisPar vēlu nāci?Kam paprasīt vairs,Kad laukā jau ziema?!
Milda Lauberte
Dzimusi 1918. gada 7. oktobrīBeigusi Rīgas Medicīnas institūtu kā ārste terapeiteLīdztekus strādājusi par redaktori medicīniskajos izdevumosSacensībās šahā piedalās kopš 1935. gada1937. gadā sieviešu pasaules meistarsacīkstēs Stokholmā 3. vieta1939. gadā 7. sieviešu pasaules šaha čempionātā Buenosairesā 6. vietaDesmitkārtēja LPSR čempioneDalīta 1. un 2. vieta pie pirmā galdiņa PSRS meistarsacīkstēs 1955. gadāMirusi 2009. gada 19. oktobrī 91 gada vecumāM. Laubertes izcilākās šaha partijas apskatāmas ASV izdotajā šaha enciklopēdijā divos sējumos angļu valodā
