Ko vērta visa mutes dzesēšana par mīlestības salas pirmatklājējiem?
Ko vērta visa mutes dzesēšana
par mīlestības salas
pirmatklājējiem?
Ja, ieriebjot ielu muzikantu
ņaudiem,
kā kaķi ļaujamies marta
stenēšanā.
Kam izšķērdīgā cildinājumu
lišķība
par manu neatkārtojamo
smukumu?
Ja tu tik kāri pavadi dibenus
pikantus
ar marta runča acīm greizi
glūnošām.
Kā uzdrošinies mani acīm
atkailināt
vai uzurdīt jūtas ar uzmācību
tiešu?
Nē, vēl preciniekus ciemā
negaidīšu
un negozēšos tavā skatienā
kaislajā!
Ko tad, ja tev acu traukos
dzidros
savu žulti, rūgumu, nīgnumu
spļaušu?
Ar ļoti niknu vārdu
debeskritumu
koptās, manīgās runčacis
saduļķojot.
Tavas smaržas pēddzinis
Ko man atgādina tava smarža,
kas klusu lavās manās istabās?
Par apelsīnu kokiem pie
Vidusjūras,
Par alpu vijolītēm vīstošām
Austrijā.
Es būšu tavas smaržas
pēddzinis,
kam mūždien jāiztiek bez
ceļveža
kam jātic aprobežotām
maņām ?
izmisušais neprātis, aklis.
Kā gan izmantošu tavu smaržu,
kad tā padosies manās rokās?
Nosmacēšu ar komplimentiem,
Nosūtīšu aploksnēs mīlētājiem.
Es būšu tavas smaržas
pēddzinis,
kurš par tālu aizgājis no
gaismas,
kuru tavi feromoni
sagūstījuši ?
romantiskais glupiķis, aklis.
Kā man saglabāt tavu smaržu,
kas izdzīvo nevēdinātās istabās?
Rakstīšu obligātos
noteikumus ?
tikai tā būs smaržot skaistajām.
