Valkas novadpētniecības muzejā piektdien atklāja tēlotājmākslas izstādi “Veltījums Valkai II”. Pirmā pasaules valcēniešu mākslas izstāde notika 2003. gadā.
Izstādes kuratore Ligita Drubiņa uzsver, ka šī izstāde rīkota valcēniešiem ar domu uzturēt viņos lepnumu par savu pilsētu un saviem cilvēkiem. Ekspozīcijā lielākoties ir profesionālu mākslinieku darbi un to autoru darbi, kuri kādā dzīves periodā vairāk vai mazāk ir saistījuši dzīvi ar profesionālo mākslu.
Pārstāvēti arī vecmeistariŠogad izstādē pārstāvēti 33 autori, kas saistīti ar Valku un nes tās vārdu pasaulē, – gan tie, kuri dzīvo Latvijā, gan ārpus tās. Pavisam tika apzināti vairāk nekā 50 mākslinieku. Autori pārstāv dažādus laika periodus. Ir arī tādi, kuru darbi te nav bijuši eksponēti pēdējos 70 gados. Piemēram, Jānis Miķelsons pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Valkā un strādāja ģimnāzijā par skolotāju. Noteikti jāpiemin vispusīgais Romāns Suta, kura jaunība ir saistīta ar Valku. Viņš te ieradās 1917. gadā. 1924. gada decembrī viņa dibinātā porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīca “Baltars” sarīkoja izstādes, kas bija eksponētas tikai trijās vietās – Rīgā, Valkā, Kauņā. Starptautiskā izstādē Parīzē 1925. gadā iegūtas zelta un bronzas medaļas. Grupas dalībnieku darbi tika labi pirkti, tostarp arī Valkā. Kopā ar R. Sutu darbnīcā strādāja arī tā laika izcilie mākslinieki Sigismunds Vidbergs, Aleksandra Beļcova, kuriem epizodiski pievienojās arī citi. Izstādē par katru no autoriem ir sagatavots viņu īss radošais CV. 10 autoru šobrīd vairs nav mūsu vidū.
Aktivizēs mākslas dzīviIzstādās arī jaunie autori, kuri mākslas pasaulē ienākuši nesen, taču piedalās dažādos mākslas projektos ārpus Latvijas. Ekspozīcijas iekārtotāja Maruta Stabulniece akcentēja, ka beidzamajos gados mākslinieki viņai daudz palīdz. “Biju nobažījusies, ka izstādē piedalās tik daudz godājamu un respektējamu autoru un viņu darbus būs grūti salikt kopā. Taču gan darbu tematikas, gan noskaņu ziņā visu izdevās apvienot vienotā un enerģētiski saderīgā kopumā. Par to visiem autoriem esmu pateicīga un acīmredzot esam uz viena viļņa. Lai visiem skatītājiem te patiktu un viņi labi justos!” novēl ekspozīcijas iekārtotāja.Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis sacīja, ka dome mākslas dzīvi novadā cer padarīt vēl interesentāku. Ceturtdien parakstīts nozīmīgs dokuments, kurā sacīts, ka Valka ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas centīsies iegūt Eiropas fondu naudu kopā ar citiem ārzemju partneriem tieši mākslas procesu veicināšanai. “Ja neizdosies šoreiz, mēģināsim atkal. Rīkosim radošas darbnīcas, simpozijus jeb, kā tagad pieņemts sacīt, mākslinieku rezidences dažādās valstīs. Valkā paredzētas rezidences tēlniekiem, gleznotājiem un teatrāļiem,” sola domes priekšsēdis. Saprotami, ka te radītie darbi papildinās novadpētniecības muzeja krājumu. Viņš aicināja autorus biežāk sadūšoties un veidot savas personālizstādes.
Katram savs rokrakstsDaudzu medaļu un monētu mākslinieks Jānis Strupulis “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka šī ekspozīcija viņam patīk ar lielo darbu daudzveidību, rokrakstu un paaudžu atšķirībām. “Man vienmēr ir paticis tas, ka, skatot darbu un neizlasot parakstu, nevar sajaukt darbu radītājus. Atceros padomju laikus, kad ne reti izstādēs, aplūkojot darbus, domāju, vai tas ir viens vai otrs. Beigās, izlasot parakstu, uzzinu, ka tas ir trešais,” smej J. Strupulis. Viņam īpaši patika Harija Bērziņa mazās formas skulptūriņa, arī jaunās mākslinieces Ievas Kampes gleznas radītā noskaņa ar maigo, dūmakaino un mīksto gaismu. Patika arī citi darbi.J. Strupulis turpina darbu medaļu un monētu radīšanā. Jaunākie viņa darbi šajā žanrā ir divu eiro monēta, kas veltīta Rīgai – Eiropas kultūras galvaspilsētai. Nākamā radīta Latvijai – Eiropas Savienības prezidējošai valstij. Tās izgatavotas pēc Henriha Vorkala un Gunāra Lūša projekta. Ar G. Lūsi strādāts kopā kopš 1992. gada, kad tapa latu un santīmu monētas.Muzejs ir pateicīgs atbalstītājiem: SIA “Aptieka Valka” un Valdim Rogainim. Izstādes informatīvo materiālo sagatavoja Maija Kaimiņa.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
