Laukos ražot nevienu brīdi nav viegli, tāpēc ir jādomā trīs soļus uz priekšu, atzīst uzņēmēji, dzīvesbiedri Aija Rutkovska un Konstantīns Jevstigņejevs. Lai līdzsvarotu šobrīd vērojamo buksēšanu viņu izvēlētajā kokapstrādes nišā – sētu, žogu un aploku mietu ražošanā eksportam, ir dibināts jauns uzņēmums un uzsākts jauns biznesa virziens.
Uzņēmēji dzīvo Vijciemā, taču viņu atvērtā mietu ražotne jau astoto gadu darbojas Palsmanes pagastā. Tagad tur sācis strādāt arī ģimenes uzņēmums SIA “Jeveko”, kura darbības joma ir kurināmā ražošana.
Tiek Lauku attīstības programmāSIA “Jeveko” sniegs pakalpojumus malkas skaldīšanā un zāģēšanā gan privātpersonām, gan arī iestādēm un uzņēmumiem. Vajadzīgās iekārtas, kas aizstās roku darbu, kā arī piekabe un traktors, kas iekārtas darbinās, ir nopirktas, uzņēmējiem īstenojot projektu Lauku attīstības programmas pasākumā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)”. SIA “Jeveko” projekts par kurināmā ražošanu ir ieguvis Lauku atbalsta dienesta akceptu un attiecīgi saņems līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Eiropas nauda būs 40 procentu apmērā no projekta kopējām izmaksām, kas ir 35 tūkstoši latu. 60 procenti no šīs summas ir pašu uzņēmēju ieguldījums, un šis finansējums ir piesaistīts, ņemot bankā kredītu.Šonedēļ jaunās iekārtas vēl tiek pārbaudītas, bet jau nākamajā nedēļā tiks sniegts pakalpojums pirmajiem klientiem. “Varam aptvert visu Vidzemi”, saka SIA “Jeveko” valdes priekšsēdētājs Konstantīns Jevstigņejevs. Malkas skaldīšanas un zāģēšanas iekārta tiek pieāķēta pie traktora, un līdz ar to var iebraukt jebkurā lauku viensētā, pilsētas un ciemata dzīvojamās mājas pagalmā vai mežos, cirsmās. Iekārtu, kas zāģē un skalda malku, darbina traktora motors, tāpēc arī nav vajadzīgs elektrības pieslēgums. Kurināmā ražošanas jaudas jaunajām iekārtām ir aptuveni 30 kubikmetri malkas stundā. Skaldīta tiek malka ar diametru ne vairāk kā 30 centimetri. Lēmumu paplašināt ražošanu tieši ar šāda veida biznesu vijciemieši pieņēmuši, secinot, ka malkas skaldīšanā un zāģēšanā ir izteikts darba roku deficīts. Turklāt tas būtu atspaids otram ģimenes uzņēmumam, SIA “Agle”. Galvenais – mieti; palīgs – sliekas SIA “Agle” ražo gan virpotus, gan mizotus sētas mietus no egles un priedes zāģbaļķiem. Aptuveni 90 procenti no šīs producijas tiek eksportēti uz Eiropas valstīm, kur lauksaimnieki no Latvijā ražotajiem mietiem pārsvarā būvē aplokus.“Eiropā ir sarežģīta situācija ar subsīdijām lauksaimniekiem, līdz ar to mums eksports tagad nedaudz klibo,” atzīst SIA “Agle” valdes priekšsēdētāja Aija Rutkovska, “savukārt vietējais tirgus nespēj nodrošināt to, lai mēs varētu strādāt ar pilnu jaudu – ražot aptuveni 400 kubikmetrus gatavās produkcijas mēnesī.”Uzņēmēja norāda uz vēl kādu mazo uzņēmumu problēmu kokapstrādē – zāģbaļķu trūkumu Latvijas tirgū. Eiropā esot lielāks pieprasījums pēc mietiem, kas ražoti no priedes koksnes, jo to vieglāk ir impregnēt, taču SIA “Agle” pie vajadzīgā kokmateriālu daudzuma netiek.“Dzīvojot Vijciemā, pa logu redzu, kā manai mājai garām uz Igauniju aizbrauc viena priedes zāģbaļķu krava pēc otras, kas netiek pārstrādāti Latvijā. Tiek eksportēti izejmateriāli bez pievienotās vērtības, bet tajā pašā laikā daudzi mazie gateri Latvijā ir slēgti, jo palikuši bez izejmateriāliem, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem,” savu viedokli pauž A. Rutkovska.Pagaidām ģimenes biznesa galvenais balsts tik un tā ir mietu ražošana. Papildu ienākumus dod “Kalifornijas Sarkano” slieku biohumusa ražotne Vijciemā, ar ko nodarbojas SIA “Agle”.Biohumuss ir dabīgs organiskais mēslošanas līdzeklis dārzam, kas iegūts no organiskiem atkritumiem ar slieku palīdzību. Līdz šim SIA “Agle” pakās pildīto biohumusu pārdevusi tikai Latvijas tirgū, bet tagad sāk pētīt eksporta iespējas. Nākamajā nedēļā uzņēmums nosūtīs pirmo biohumusa partiju uz Spāniju cerībā noslēgt līgumu ar kādu no turienes lielveikalu tīkliem.
