Valcēniete Elīna Biezā pavisam drīz iegūs akadēmisko grādu starptautiskajās tiesībās, beidzot Konkordijas universitāti Tallinā.
Valcēniete Elīna Biezā pavisam drīz iegūs akadēmisko grādu starptautiskajās tiesībās, beidzot Konkordijas universitāti Tallinā. Jauniete joprojām piedalās dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, tomēr visnozīmīgākā viņai pašlaik kļuvusi diplomdarba aizstāvēšana.
“No Valkas aizgāju pirms, varētu sacīt, simts gadiem, kad sāku mācīties Konkordijā, bet precīzāk — tas notika pirms trijiem gadiem. Pašlaik rakstu bakalaura darbu un esmu ļoti aizņemta studijās,” stāsta Elīna.
Jautāta, vai Konkordijā viss ir kārtībā, jo pirms kāda laika masu saziņas līdzekļos bija daudz ziņu par šīs augstskolas bankrotu, Elīna apgalvo, ka tur patiešām viss ir kārtībā, vien nomainījušies šīs privātās mācību iestādes īpašnieki. Mācību spēki ir tie paši, kas bija agrāk.
Augstskolas izvēlē nav kļūdījusies
Elīna uzskata, ka Tallina ir kļuvusi par viņas mājām, jo tur itin labi iedzīvojusies. Mirkli padomājot, studente piebilst, ka droši vien tās ir otrās mājas, jo kopā ar citām meitenēm viņa īrē dzīvokli.
Šajā augstskolā mācības notiek angļu valodā. Pirmajā studiju gadā viņa mācījās igauņu valodu un uzskata, ka valodas pamatzināšanas ir apgūtas, sarunvalodas līmenī — noteikti. Tomēr, sazinoties ar citiem augstskolas studentiem, Elīna lielākoties izmanto krievu un angļu valodu. Viņa ilgi domājusi, kuru augstskolu izvēlēties pēc Valkas vidusskolas beigšanas. Divus gadus pirms atestāta iegūšanas Elīna paguva gadu nomācīties Amerikā. “Man atkal gribējās aizbraukt kaut kur prom no Latvijas. Iespējams, tieši tāpēc izvēlējos studēt Tallinā. Tā sagadījās, ka Konkordijā iestājeksāmeni bija pirms iestājpārbaudījumiem Latvijas Universitātē. Tā kā Tallinā izdevās tos veiksmīgi nokārtot, pat nemēģināju stāties LU. Turklāt es vēlējos mācīties angļu valodā. Juridisko izglītību šajā valodā Latvijā iegūt nevar. Patiesībā Tallina ir tuvu manām mājām Valkā, un nepieciešamas tikai trīs stundas, lai ar mašīnu veiktu šo attālumu. Aizbraucot uz Tallinu, sapratu, ka šie nav vienīgie plusi par labu manai izvēlei,” atceras Elīna. Par ļoti nozīmīgu viņa uzskata starptautiskās vides klātbūtni augstskolā. Tur lekcijas lasa profesori no daudzām pasaules valstīm, lielākoties gan no Lielbritānijas un ASV. Arī studenti sapulcējušies no visādām zemēm, bet visvairāk tomēr no Baltijas un Francijas. Šie aspekti uzliek savu zīmogu un noteikumus studentu dzīvei. “Attiecības ar studentiem ir krietni draudzīgākas, nekā, cik esmu dzirdējusi, tās ir Latvijas augstskolās. Mani ļoti apmierina attiecības ar profesoriem. Tās ir patīkamas. Esam labi draugi, profesori dod labus padomus, kad man tie nepieciešami. Ārpusskolas pasākumos kopā izklaidējamies, un viņi ir kļuvuši savējie,” priecājas studente.
Tieslietas var arī izspēlēt
E. Biezā ir īpaši aizrāvusies ar Eiropas Savienības (ES) tiesību apguvi. Pavisam nesen Elīna atgriezās no Ņujorkas, kur piedalījās ES tiesību tiesas izspēles konkursā. Tas bija konkurss starp augstskolām visā pasaulē ar mērķi popularizēt ES tiesības. Sacensības notiek debašu veidā. Kāds no ES tiesas speciālistiem (ir anonīms) izveido lietu par kādu aktuālu tēmu. “Šī lieta mums ir jāatrisina, meklējot argumentāciju, uzrakstot apsūdzētā aizstāvības runu. Konkurss notiek vairākās kārtās. Pirmā no tām ir rakstveidā. Šogad konkursā piedalījās 90 komandas,” stāsta Elīna. Viņa piedalījās Konkordijas komandā. Tajā bija trīs latvieši un viena igauniete. Viņām izdevās iekļūt otrajā kārtā starp citām 48 studentu vienībām. Otrā kārta notika Ņujorkā, Madridē, Gēteborgā un Stambulā. Loterija noteica, ka konkordieši dodas uz Ņujorku. Saprotami, ka studenti ļoti priecājās par šādu iespēju. Tas bija negulēto nakšu un ieguldīto pūļu vērts.
Ņujorkā sacentās 12 komandas, lielākoties no Eiropas, bet Ameriku pārstāvēja Harvarda universitāte. Konkordiešu uzrakstītā aizstāvības runa bija jāaizstāv debatēs ar citām komandām. Tas izskatījās kā tiesas izspēle īstā Eiropas Kopienas tiesā. Tiesnešu lomā bija ļoti pieredzējuši akadēmiķi no Eiropas un Amerikas. “Mēs startējām ļoti labi, bet šī spēle ir bilingvāla. Mūsu komandas mīnuss bija tas, ka nemācējām runāt franciski. Tieši tāpēc neiekļuvām finālā, kas notika Luksemburgā. Ņujorkas kārtā un arī finālā uzvarēja Harvarda universitāte. Redzējām, kā izskatās paši labākie. Bija patīkami apzināties, ka mēs nebijām īpaši sliktāki. Tiesa, amerikāņi izskatījās pašpārliecinātāki,” stāsta Elīna.
Joprojām piedalās studijas “Joy” projektos
E. Biezā bakalaura darbu raksta par konkurences tiesībām ES, par valsts atbalstu saviem uzņēmējiem. Viņa ir izlēmusi turpināt mācības maģistrantūrā un, iespējams, pastrādāt kādā no ES institūcijām vai advokātu birojā.
Elīna uzskata, ka Tallina ir maza un mīļa pilsētiņa. Studijas tuvojas beigām, tāpēc sabiedriskajai dzīvei atliek aizvien mazāk laika. Augstskolā ir ļoti rosīga sabiedriskā dzīve, un tur notiek visdažādākie pasākumi. Elīna atzīst, ka Tallinas sabiedriskā dzīve nav tik aktīva kā Rīgā, bet to nekādā ziņā nevar saukt par garlaicīgu vai vienmuļu. Tallinā ir skaisti parki, pilis un jūra turpat blakus. Studentu dzīve nekad nevar būt garlaicīga, jo izklaides un dažādus pasākumus var noorganizēt jebkur.
Pēdējā laikā nedēļas nogalēs būt mājās Valkā Elīnai iznāk retāk, nekā viņa to vēlētos. Elīnu visur un vienmēr ir pavadījusi dziedāšana. Ja pašlaik vairs ne tik daudz uz skatuves, tad mājās vai mašīnā klausoties radio — noteikti. Konkursos Elīna piedalās daudz retāk kā kādreiz. Tiesa, nesen viņa piedalījās Latvijas Radio 2 rīkotajā desmitgades jubilejas koncertā, kur bija uzaicināta kopā ar Eviju Pētersoni. Viņa dziedāja arī Tallinā studijas “Joy” 10 gadu jubilejas koncertā Krievu kultūras centrā. Maija beigās šai Marinas Jerjominas vadītajai studijai notiks koncerts arī Valgā. Tajā Elīna plāno uzstāties. “Jauno vokālistu konkursiem it kā esmu cauri izgājusi. Tie man ir ļoti daudz devuši, bet no tā vecuma jau esmu izaugusi. Ir pienācis laiks kaut ko darīt vairāk. Tāda ir mana pašreizējā sajūta. Jebkurā gadījumā tagad man prioritāra ir izglītības iegūšana,” uzskata Elīna. Viņa domā, ka dziedāšana nekur nepazudīs un nākotne visu noliks savās vietās.
Valkā nepieciešamas īpašas mīļvietiņas
Jautāta, kā izskatās Valka no tāda cilvēka redzespunkta, kurš te uzaudzis, bet ierodas aizvien retāk, Elīna pārliecināta, ka pilsēta ir cēlusies un kļuvusi ievērojami skaistāka. Nupat viņa bijusi dažu dienu ceļojumā uz Ungāriju. “Braucot cauri dažādām mazām pilsētiņām, gandrīz neapzināti tās salīdzināju ar Valku. Protams, Valka attīstās, bet nevar neievērot pilsētas sliktās ielas un uz Valku vedošās šosejas. Ja dzīvotu te, visticamāk, kādu iesūdzētu tiesā par manai mašīnai nodarīto skādi. Ceļi bojā pilsētas tēlu, pa tiem tīri fiziski ir nepatīkami ierasties šajā pilsētā. Varbūt es to tik ļoti neizjūtu, jo šī ir mana dzimtā pilsēta, tomēr tā ir auksta,” rezignēti piebilst Elīna. Viņai šķiet, ka Valkai pietrūkst mīļuma. Tai nav tādu īpašu mīļvietiņu, kuras vēlētos apmeklēt ne tikai pašu iedzīvotāji, bet arī viesi. Elīnai šķiet, ka Smiltenē tādas vietas ir, un, iespējams, tieši šādas mīļvietiņas rosina jauniešus palikt pilsētā. Braucot cauri Ungārijas mazajām pilsētām, Elīna sajuta it kā aicinājumu: paliec šeit, nebrauc prom. Elīna ļoti mīl Valku, te dzīvo viņas vecāki, bet, redzot daudzas citas mazās pilsētiņas pasaulē, jauniete vēlas, lai arī viņas jaunības pilsēta caurbraucēju acīm būtu tikpat pievilcīga un mīļa kā vecās, mazās Eiropas valstu pilsētiņas.
Visas ciešās vēlēšanās vienmēr piepildās
“Vienmēr esmu uzskatījusi — ja cilvēks kaut ko vēlas, tas agrāk vai vēlāk notiks. Man izdevās strādāt par laikraksta “Diena” korespondenti Igaunijā. Diemžēl laika trūkuma dēļ pirms dažām dienām šo darbu pametu. Tas bija ļoti interesants posms manā dzīvē, jo strādāju pavisam neierastā jomā. Tas deva iespēju iepazīties ar interesantiem un ievērojamiem cilvēkiem. Esot šajā apritē, biju dažādās Latvijas vēstniecības rīkotajās pieņemšanās, man izveidojās laba sapratne ar vēstniecības darbiniekiem. Pārliecinājos, ka nevajag baidīties no darba, ko it kā neprotu, jo neesmu to apguvusi profesionāli. Katrs visu var iemācīties praksē, ja ļoti vēlas,” pārliecinājusies Elīna. Viņa ir intervējusi Tallinas mēru, vairākas citas ievērojamas Igaunijas prominences un Latvijas vēstnieku Igaunijā Edgaru Skuju. Šajā amatā viņa strādāja tikai kopš pagājušā gada septembra, bet tas bijis ļoti aizraujoši. Elīna žurnālista darbu uzskata par ļoti interesantu.
Viņa pieļauj, ka dažās nozarēs igauņi ir apsteiguši Latviju. “Es nezinu, vai somu palīdzība igauņiem ir tik ļoti izdevīga vai arī traucējoša, bet ekonomiskajā ziņā igauņi ir ieguvēji. Tomēr piedzērušies somi Tallinā redzami tikpat bieži kā nogāzušies koki pēc vējgāzes. Viņi ir it visur un bojā pilsētas tēlu. Pilsētas saimnieciskā dzīve ir pakārtota tieši somiem. Šā aspekta dēļ arī cenas Tallinā ir uzskrūvētas vairāk nekā citviet. Somi pilsētā ir galvenie pakalpojumu patērētāji. Man tas traucē, bet, iespējams, somu atstātās naudiņas dēļ Tallina strauji aug. Man šī pilsēta izskatās novatoriskāka nekā Rīga,” secina Elīna.
Ne velti rietumos Tallinu uzskata par jauno ES valstu tīģeri informācijas tehnoloģiju ziņā. “Igauņi ir gandrīz apsēsti, lai visiem sniegtu kvalitatīvus interneta pakalpojumus. Pat daudzās pludmales zonās pieejami bezvadu interneta pakalpojumi,” uzskata Elīna un piebilst — kā kaimiņu tautas esam ļoti atšķirīgas. Viņai tuvāka latviešu mentalitāte, lai arī pazīstot daudzus jaukus igauņus. Tomēr viņi ir pavisam citādi ar savu īpašo domāšanas veidu. Ar trijiem gadiem ir par maz, lai iepazītu šo tautu.
